PVN

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana pārtikai tās patēriņu ietekmēs minimāli, pretēji lauksaimnieku paustajam viedoklim saka ekonomisti, un negribīgi šim viedoklim pievienojas arī pārtikas ražotāji.

Krievijas noteiktais embargo Eiropas Savienībā ražotajai pārtikai mudinājis pārtikas ražotājus atsākt diskusiju par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikas precēm. Kā jau iepriekš to varēja paredzēt šādā veidā pārtikas ražotāji atkal nonākuši konfliktā gan ar valdību, gan ekonomikas ekspertiem, kas šādam ražotāju glābšanas instrumentam neredz pamatu.

Premjerministre Laimdota Straujuma (V) ilgtermiņā atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pārtikai, bet šobrīd Latvija nevar atļauties par tik lielām summām iedragāt budžetu, tāpēc nodoklis netiks samazināts, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiks apliktas cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu, tostarp asins plazmas un asins šūnu, piegādes.

Vēl aprīlī un maijā politiķi varēja viens caur otru cīnīties pret Krievijas agresijas plāniem Ukrainā un Baltijā. Pēdējo nedēļu politiskā retorika Latvijā kļuvusi iekšpolitiskāka– visi politikāņi cīnas pret nodokļu paaugstināšanu un par nodokļu pazemināšanu uzturlīdzekļiem jeb vienkāršāk sakot pārtikai.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno sagatavot lēmuma projektu saistībā ar kolektīvo iesniegumu par samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Deputāti varētu izvērtēt uzdot valdībai izvērtēt, kad šādas izmaiņas būtu iespējams ieviest.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija plāno lūgt valdību izvērtēt, vai iespējams samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai.

Ja netiks palielināts šā gada budžeta deficīts, nebūs arī nepieciešamības celt nodokļu likmes, šorīt telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Saeimā nonācis līdz šim neveiksmīgā politiķa Normunda Grostiņa 13,4 tūkstošu balsstiesīgo atbalstītais ierosinājums samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem.

Latvijas Nākotnes Institūta valdes priekšsēdētājs Normunds Grostiņš šodien iesniedzis Saeimā iniciatīvu par PVN samazināšanu pārtikai. Šo iniciatīvu portālā manabalss.lv parakstījuši 13 400 cilvēku.

Trīs Baltijas valstu nodokļu un muitas administrāciju vadītāji vienojušies par vairāku darba grupu veidošanu gan nodokļu, gan muitas jomā, lai efektivizētu un pilnveidotu nodokļu un muitas administrāciju darbību, informē Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa.

Visās pēdējā laikā atklātajās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmās iesaistīti bijušie Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Panorāma" atzina Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Čerņeckis.

Andris Kulbergs, Auto asociācijas prezidents norāda: "valdības īstenotās nodokļu politikas dēļ, piecu gadu laikā, Latvijas budžetam garām jau paslīdējuši nodokļi 5 miljoni latu apmērā, kas nonākuši mūsu kaimiņu - lietuviešu un igauņu - valsts kasēs. Pie nodokļu pašreizējās politikas nākamā gada laikā budžets varētu zaudēt vēl 1,4 milj. latu. Savukārt, ja tiks pieņemts jaunais likumprojekts "Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā", kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu, valsts riskē zaudēt pat 3,6 milj. latu nodokļu summas."

Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti apjomīgi grozījumi Pievienotās vērtības (PVN) likumā, kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī.

15.maijā Rucavas novadā Finanšu policija sadarbībā ar Valsts policiju aizturēja vienu no trijiem par līdzdalību pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanā aizdomās turētajiem un meklēšanā esošajiem - Andreju Podrjadčikovu.

Finanšu ministrija (FM) pilnveidos pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumu.

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ir sestā augstākā Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja "Eurostat" apkopotie dati par situāciju uz šā gada 11.martu.

Vairāki simti cilvēku sapulcējušies pie Labklājības ministrijas (LM) skaļā protesta akcijā par labklājības līmeņa paaugstināšanu valstī, pieprasot atsākt pensiju indeksāciju, atjaunot un palielināt dzīvokļu pabalstu līdzfinansējumu no valsts puses 50% apmērā, nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu siltumapgādei no 12% līdz 5%, kā arī uzlabot Latvijas valsts iedzīvotāju labklājības līmeni.

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš intervijā norādījis, ka Latvijā aptuveni 75% pensionāru dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Absolūtais vairākums (81%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu pensionāriem pārtikai, medikamentiem un apkurei (56% - noteikti jā; 25% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS pētījums.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild finanšu ministrs Andris Vilks.