Latvijā rosina atcelt PVN likmi recepšu zālēm

Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme recepšu zālēm, tai skaitā kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā – 12%, kas pasliktina zāļu pieejamību pacientiem. Tāpēc Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) rosina izmaiņas likumdošanā, kas paredz recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, noteikt PVN likmi 0% apmērā.

Latvijā noteiktā 12% PVN likme recepšu zālēm, tostarp arī kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, liecina Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) dati. Salīdzinoši, Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā - 2,1%, Šveicē - 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā - 5%, Beļģijā un Grieķijā - 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 5% un 9%.

Kā liecina SIFFA veiktie aprēķini, atceļot PVN kompensējamām zālēm, valsts kompensējamo medikamentu budžets gada laikā papildus iegūtu 15,8 miljonus eiro. Savukārt pacientu līdzmaksājumi par kompensējamām zālēm, atceļot PVN recepšu medikamentiem, samazinātos par 4,3 miljoniem eiro.

„15,8 miljoni eiro ir ievērojama summa, kas valsts apmaksātās zāles ļaus iegādāties daudz lielākam pacientu skaitam. Turklāt tiks gūta iespēja kompensējamo zāļu sistēmā iekļaut sen gaidītos jaunos inovatīvos medikamentus, kuru pieejamība Latvijā joprojām ir viena no zemākajām Eiropā. Šo izmaiņu rezultātā samazinātos iedzīvotāju mirstība no hroniskām slimībām un potenciāli zaudēto mūža gadu rādītāji. Turklāt būtiski, ka šos mērķus varētu sasniegt esošā kompensējamo zāļu budžeta ietvaros, nemekējot papildu finansējumu,” uzsver Valters Bolēvics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors.

Visai ievērojams ietaupījums pacientiem - 6,4 miljoni eiro, atceļot PVN likmi recepšu zālēm, veidotos arī par valsts nekompensēto recepšu medikamentu cenu. Kā norāda V.Bolēvics, tieši šī pacientu grupa ir visvairāk “apdalīta”, jo nesaņem nekādu valsts atbalstu zāļu iegādei, un šiem medikamentiem ir arī lielāki aptieku uzcenojumi.

“Atšķirībā no Eiropas valstu prakses, daudzas recepšu zāles Latvijā vispār nav iekļautas valsts kompensēto medikamentu sarakstā tieši nepietiekamā finansējuma dēļ, kas pacientiem neļauj nodrošināt pilnvērtīgu ārstēšanu. Tāpēc pieaug valsts izmaksas par slimo cilvēku ārstēšanu slimnīcā, darba nespēju, sociālajiem un invaliditātes pabalstiem. Atceļot PVN recepšu zālēm, tiktu rasti papildu līdzekļi, kas šo netaisnību ļautu novērst,” uzsver V.Bolēvics.

Recepšu zāļu patēriņš - gan kompensējamo, gan nekompensējamo, Latvijā 2017.gadā bija 248 miljoni eiro, tostarp PVN ir 26,5 miljoni eiro, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Vairāk nekā divas trešdaļas no šīs summas veido kompensācijas sistēmā iekļautie medikamenti, kuru patēriņš 2017. gadā bija 188 miljoni eiro (tai skaitā PVN - 20,1 miljons eiro) - šī summa ietver gan valsts budžeta finansējumu, gan pacientu piemaksas par 50% un 75% apmērā kompensētajām valsts zālēm.

Kā atgādina SIFFA, ieguldījumiem medicīnā un veselības aprūpē, tai skaitā zāļu pieejamībā, ir vistiešākā korelācija ar dzīves ilguma palielināšanu. Tā ir sen pierādīta aksioma gan zinātnieku, gan nozares profesionāļu vidū. Piemēram, Zviedrijā, kur vidējais dzīves ilgums sasniedz rekordaugstos 82,4 gadus, zāļu patēriņš 2016. gadā bija 361,1 eiro uz iedzīvotāju, savukārt Latvijā, kur vidējais dzīves ilgums ir tikai 74,6 gadi, zāļu patēriņš bija par trešdaļu mazāks nekā Zviedrijā - 260,2 eiro uz iedzīvotāju, liecina EFPIA un SIFFA dati.

Arī Latvijas Veselības ministrijas Informatīvajā ziņojumā “Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2018.gadā” norādīts, ka 1 miljona eiro ieguldījums veselības aprūpē sniedz 148 potenciāli zaudēto mūža gadu samazinājumu, kopumā tautsaimniecībai ietaupot 104 miljonus eiro.

SIFFA arī atgādina, ka laikā no 2000. līdz 2009. gadam dzīves ilguma prognoze OECD 30 valstīs pieauga par 1,74 gadiem, un lielāko daļu jeb 73% no šī pieauguma veido inovatīvā farmācija (Avots: OECD, 2012. Lichtenberg, F: Pharmaceutical innovation and longevity growth in 30 developing OECD and high-income countries, 2000 - 2009 (2012)).

Par izmaiņām kompensējamo zāļu sistēmā un inovatīvo zāļu pieejamību otrdien, 6.martā spriedīs arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija.