NRA PĒTA, kādas viltības izstrādājuši veikalnieki ar dārzeņu cenām

Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem ar šā gada pirmo dienu veikalos ir jāmaksā lētāk nekā pirms gadumijas, jo šai produktu grupai tiek piemērots samazināts pievienotās vērtības nodoklis. Pārlūkojot veikalu plauktus aizvadītā gada pēdējā dienā un jaunajā gadā, Neatkarīgā secināja, ka atsevišķos veikalos augļu un dārzeņu cenas nav samazinājušās ne par centu, dažviet cenas pat ir kāpušas.

Izmaiņas likumdošanā, kas paredz kaut vai daļai pārtikas produktu samazināt PVN, ar nepacietību gaidīja gan veikalnieki, gan pircēji. Latvija līdz šā gada 1. janvārim bija viena no retajām valstīm, kurā pārtiku aplika ar PVN pamatlikmi. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura spēra soli PVN samazināšanas virzienā, ieviešot 5% likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Vienkāršāk nekā ar pāreju uz eiro

Daļai veikalnieku šis gads iesākās visai darbīgi - ar cenu zīmju maiņu pie augļu un dārzeņu stendiem. Rimi Latvija pārstāve Dace Preisa Neatkarīgajai apliecināja, ka «Rimi veikalos cenu zīmes tika mainītas 1. janvāra rītā, jo veikali vērās vaļā vēlāk, nekā ierasts». Arī Maxima Latvija veikalos pāreja uz samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem noritēja bez aizķeršanās. «Uzņēmuma IT sistēmās izmaiņas tika sagatavotas jau iepriekš un naktī uz 1. janvāri sistēmās PVN likme un cenas proporcionāli samazinājās. Savukārt 1. janvāra rītā veikalu darbinieki fiziski veica cenu zīmju nomaiņu arī plauktos,» Neatkarīgajai uzsvēra SIA Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris.

Masveida cenu zīmju maiņa veikalos Latvijā nenotiek pirmo reizi. Veikalniekiem šis darbs ir bijis jāveic arī iepriekš, piemēram, 2011. gada 1. janvārī un 2012. gada 1. jūlijā, kad tika mainīta PVN pamatlikme, kā arī 2013. gada 1. janvārī, parejot uz eiro. Kā atzina Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji, šī cenu nomaiņa ir bijusi daudz vienkāršāka nekā iepriekšējās, jo tā skāra tikai daļu produktu. Tomēr tāpat prasījusi papildu darbu.

Tirgotāju godaprāts

Samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem plānots piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim. Ja mērķis - palielināt vietējo augļu un dārzeņu noietu un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru šajā kategorijā - attaisnosies, tad, iespējams, šī iniciatīva turpināsies arī pēc 2020. gada un varbūt vēl paplašināsies tā piemērošana, attiecinot 5% PVN likmi, piemēram, arī uz pienu, maizi, gaļu u. tml.

Tas, vai Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā Rietumos dzīvojošie, varēs iegādāties lētākus augļus un dārzeņus un vai izvirzītie mērķi tiks sasniegti, lielā mērā ir atkarīgs no tirgotāju godaprāta.

Zemkopības ministrija sola, ka sekos līdzi dārzeņu cenai tirdzniecības tīklos. «Esam pateicīgi visiem tirgotājiem, kuri atbildīgi izturas pret PVN samazināšanu svaigiem augļiem un dārzeņiem. Gan tāpēc, ka to nosaka likums, gan tāpēc, ka tirgotāju ģilde ar savām asociācijām priekšgalā ir devusi solījumu cenu jau 1. janvārī veikalos samazināt,» Neatkarīgajai uzsvēra ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Taču jau pirmās tirdzniecības dienas liecina, ka ne visi tirgotāji un ne visos gadījumos ir bijuši tik godīgi, ka Latvijai raksturīgo augļu un dārzeņu cenas samazinājuši precīzi par tik, par cik saruka PVN likme.

Vieni aizbildinās ar to, ka nav paspējuši nomainīt cenas, otri - ar akciju cenām veikalos, trešie - ar kļūdām sistēmā. Piemēram, Rimi veikalos ziedkāposti vakar maksāja krietni dārgāk nekā pirms gadumijas. «Pagājušonedēļ ziedkāpostiem tika piemērota akcija un cena šajā periodā bija 1,59 eiro/kg. Taču tagad akcijas periods ir beidzies un pārdošanā ir ziedkāposti ar standarta cenu, kas šobrīd ir attiecīgi ar 5% PVN likmi,» skaidroja D. Preisa.

Maxima internetveikalā e-Maxima bija maza aizķeršanās ar akcijas produktu cenu ielādi, kur sistēmas kļūdas dēļ atsevišķu produktu cenas nenomainījās uzreiz, piemēram, akcijas tomāti vakar maksāja tikpat, cik 31. decembrī. «Pēc kļūmes konstatēšanas tika veiktas nepieciešamās izmaiņas,|» apliecināja J. Beseris.

Savukārt Mego veikalos līdz vakardienas rītam vispār nebija nomainīta neviena cenu zīme augļiem un dārzeņiem. Pircēji bija spiesti maksāt tādu pašu cenu kā pērnā gada beidzamajās dienās, kad PVN augļiem un dārzeņiem bija 21%. Arī ZM bija nepatīkami pārsteigta, ka ne visās tirdzniecības vietās 1. janvārī tika izpildīta pagājušajā gadā parakstītā vienošanās starp Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju un tirgotāju asociācijām. Saņemot nepatīkamus signālus par to, ka konkrēts tirgotājs nepilda apņemšanos, ZM sola rīkoties.

Latvijas Tirgotāju asociācija skaidro, ka tirdzniecības uzņēmumos pārdošanas cenu nosaka, koriģējot iepirkuma cenu bez PVN ar tirdzniecības piecenojumu. Pēcāk to pareizina ar nodokli. Tātad samazinājums automātiski pāriet uz gala cenu patērētājam un tā netiek palielināta. «Savukārt, tirgotāji nevar garantēt cenas stabilitāti. Veicot cenu pētījumu, var redzēt, ka piegādātāji arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem cenas ir audzējuši četru gadu laikā pat trīskārtīgi (āboli). Ilglaicīgi gan saglabāsies nodokļa samazinājums, tātad Latvijai raksturīgie produkti būs relatīvi lētāki pret pārējiem par šo nodokļa starpību. Skaidrojums: tirdzniecības piecenojums tiek aprēķināts tik liels, lai segtu tirdzniecības izmaksas: darba izmaksas (vairāk nekā 50 procentu no piecenojuma), telpu nomu, komunālos pakalpojumus, nodokļus, iekārtu amortizāciju u. c., tajā skaitā peļņu. Taču rentabilitāte tirdzniecībā ir viena no zemākajām tautsaimniecībā (laba ir ap 4 procentiem). Ražošanā rentabilitāte ir vidēji piecas reizes augstāka,» sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Ieguvēji un zaudētāji

No PVN samazināšanas tiešā veidā vajadzētu iegūt pircējam, jo produktam veikalā ir jāmaksā mazāk. Piemēram, Maxima veikalos burkānus šobrīd var nopirkt par 0,22 eiro/kg iepriekšējo 0,29 eiro/kg vietā, savukārt, Latvijā audzētus ķiplokus - par 5,58 eiro/kg iepriekšējo 6,43 eiro/kg vietā.

Arī tirgotājs šajā procesā ir ieguvējs - cena veikalā kļūst pircējiem pievilcīgāka, pašiem neko nezaudējot. Savukārt, ja, samazinot PVN, preces cena veikalā netiek mainīta, ieguvums veikalniekam ir pat taustāms. Piemēram, nopērkot kilogramu dzelteno tomātu Mego veikalā pirms gadumijas par 6,49 eiro kilogramā - valsts pievienotās vērtības nodoklī saņēma 1,13 eiro. Nopērkot kilogramu dzelteno tomātu vakar, valsts pievienotās vērtības nodoklī saņēma vairs tikai 0,31 eiro. Tātad pircējs ir samaksājis to pašu cenu, bet valsts zaudējusi 0,83 eiro uz katru pārdoto dzelteno tomātu kilogramu!

Lemjot par PVN samazināšanu, valsts jau paredzēja, ka PVN ieņēmumi varētu samazināties, taču tā cerēja, ka tirgotāji būs godprātīgi un samazinās cenas, kā rezultātā pieaugs pieprasījums pēc Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.

Viedoklis:

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents:

- Atvainojamies, ja atsevišķi tirdzniecības uzņēmumi gadumijā nav paspējuši to izdarīt, ļaujot strādājošajiem ilgāk nosvinēt gadumiju. Šis ir sarežģītākais un darbietilpīgākais gada posms tirdzniecības uzņēmumiem. Jebkuru jaunumu ieviešana tirdzniecībā gadumijā samazina tirdzniecības darbiniekiem iespēju izbaudīt svētkus. Tāpēc LTA jau vairākus gadu desmitus aicina darbietilpīgas izmaiņas ieviest nevis gadumijas dienās, bet gada klusākā periodā - piemēram, ar 1. februāri. Aicinām pircējus izturēties ar izpratni, ja šodien atsevišķās tirdzniecības vietās vēl nav pārrēķinātas cenas augļiem un dārzeņiem, kuriem samazināts PVN.