Šobrīd Saeimas sēdes var dzirdēt internetā, daļa klausītāju Latvijas Radio 3. kanālā un ar laika nobīdi – arī OTV. Vai plenārsēdes tiks retranslētas arī nākamgad – pilnīgi drošu apliecinājumu nedod ne Latvijas Radio (LR), ne Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP), taču ļoti iespējams, ka – būs.
Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura beidz pildīt savus amata pienākumus, uzskata, ka savas darbības laikā izpildījusi gandrīz visus valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus un aizlāpījusi «vairākus baltos plankumus», kas radušies iepriekšējo ministru laikā.
«Latvijas politika ir divkosīga vide, kurā ir tikai daži darītāji un pārējie tukši runātāji,» otrdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, kurš atvadās no politikas un pēc jauna darba lūkojas ārpus Latvijas. Skaidrs, ka viens no savulaik redzamākajiem Vienotības politiskajiem zīmoliem ir vīlies gan savos partijas biedros, gan politikā vispār. Vilka sacītais bija iemesls sarunai ar kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi – par politiku un cilvēkiem tajā.
Daļas valdošās koalīcijas politiķu noraidošā attieksme pret piedāvājumu palielināt ministru algas ir skaidrojama ar vēlmi Latvijā veidot pēc iespējas vājāku un ietekmējamāku valsts pārvaldi, šodien LTV izteicās no politikas aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks (V), kura vadītajā ministrijā bija tapis algu palielinājuma piedāvājums.
Jauno valdību stiķējošajai Vienotībai koalīcijas partneru pārliecināšana par iekļaušanos tās izstrādātajā Ministru kabineta shēmā ir tikai daļa no problēmas. Otrs spēka pozīcijas zaudējušās partijas uzdevums ir pat sarežģītāks – izspēlēt politiskā šaha partiju tā, lai Kurzemes vēlēšanu apgabalā aiz svītras palikusī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa iekļūtu jaunajā Saeimā.
Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un "Latvijas Neatkarīgo televīziju" (LNT) tika veikta balsotāju aptauja pie iecirkņiem, kuras rezultāti apliecina - Rīgas vēlētāji tāpat kā Latgales balsotāji visbiežāk savas simpātijas atdevuši "kreisajiem", savukārt vislatviskākais novads ir Vidzeme.
Aktiera un 12. Saeimas deputāta kandidāta Artusa Kaimiņa veidotajā video blogā "Suņu būda" kā viesis tika aicināts bijušais Latvijas iekšlietu ministrs, partijas "Saskaņa" biedrs Jānis Ādamsons. Kādā no epizodēm Kaimiņš, runājot par Ingūnas Sudrabas izredzēm tikt Saeimā, atskaņoja leģendāro Dzelzs Vilks dziesmu "Vienas nakts meitene", tādējādi norādot, ka netikšanas gadījumā Sudraba pazudīs no politikas skatuves.
Lai gan daudzi eksperti prognozēja, ka asiņainie notikumi Ukrainā varētu būtiski iedragāt kreisi orientētās Saskaņas popularitāti, tomēr aplēses liecina – šī partija atkal var cerēt uz Saeimas vēlēšanu uzvarētājas lauriem.
Par Krievijas embargo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, par enerģētisko neatkarību un citām aktualitātēm šī diskusija, kurā piedalās 12. Saeimas deputātu kandidāti Jānis Reirs (Vienotība) un Ivars Zariņš (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa).
“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Ja ārvalstu izlūkdienesta darbinieks pretēji Vēlēšanu likuma aizliegumam tomēr kandidē Saeimas vēlēšanās, viņam jārēķinās ar plašsaziņas līdzekļu uzmanību, vēlētāju viedokli, iespējamu prokuratūras ierosinātu tiesvedību un ievēlēšanas gadījumā ar liegumu pielaidei valsts noslēpumam, Neatkarīgajai skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks, tiesību zinātņu doktors un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.
Intervija ar Varšavas Komercaugstskolas profesoru Lešeku Balceroviču, Polijas ekonomikas transformācijas tēvu, Polijas bijušo finanšu ministru (1989.–1991. un 1997.–2000. gadā), kā arī bijušo Polijas Centrālās bankas vadītāju (2001.–2007. gadā).
Pavisam drīz jau 12. Saeimas vēlēšanas, bet īstu priekšvēlēšanu drudzi vēl nejūt. Šai miegainībai ir saprotams iemesls – jaunā pasaules politiskā kārtība. Eiropā notiek karš.
Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) par konkurenci ar mazpartijām un Saskaņas centru, par attieksmi pret Ukrainu un Krievijas embargo.
Par to, kādai jābūt turpmākajai Latvijas ārpolitikai; kāpēc būtu jāmaina Latvijas ārlietu ministrs un kā vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, kad tās prezidents ir absolūti neprognozējams, diskutē divi nākamās Saeimas deputātu kandidāti Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Vienoti Latvijai).
Par to, kādai jābūt turpmākajai Latvijas ārpolitikai; kāpēc būtu jāmaina Latvijas ārlietu ministrs un kā vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, kad tās prezidents ir absolūti neprognozējams, diskutē divi nākamās Saeimas deputātu kandidāti Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Vienoti Latvijai).
Tāds dokuments, kurā būtu fiksēts NATO apsolījums Krievijai – neizvietot Eiropas austrumos savu bruņojumu un jaunas karabāzes –, vismaz oficiāli dabā neeksistē, šādu skaidrojumu Neatkarīgā saņēma no Latvijas Aizsardzības ministrijas.