Politika

Komponists Imants Kalniņš sarunājas ar Neatkarīgo par valsti un politiku.

Politikā nepieredzējusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile iekritusi kā pele krējuma burkā – ja, daudz spirinoties, sakuls krējumu sviestā, varbūt tiks sveikā cauri. Jautājums tikai, vai nozare pilnībā nesaies sviestā.

Dažas visiem zināmas atgādnes. Pērn 23. novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš nosauca Zolitūdes traģēdiju par milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavību. Premjerministrs Valdis Dombrovskis 27. novembrī paziņoja par demisiju. Trīspadsmit bērnu traģēdijā zaudēja vienu no vecākiem. Trīs – abus. Latvija sēroja trīs dienas. Lietuva un Igaunija – pa vienai. Drīz vien pēc traģēdijas tika nodibināta Zolitūdes traģēdijas sabiedriskā izmeklēšanas komisija, kura samērā ātri ar tāmes skandālu un priekšlaicīgām vairāku locekļu demisijām pazuda no skatuves, teiksim, neskaidro mērķu un lielo plānoto izdevumu dēļ. Amatpersonas «neredzēja iespēju» komisiju atjaunot.

Šonedēļ jaunā Saeima oficiāli sākusi darbu. Ja Francijā nesen skandālu izraisīja turienes kultūras ministre Flēra Pelerina, kas apgalvoja, ka pēdējo trīs gadu laikā nav izlasījusi nevienu grāmatu un nepārzinot arī jaunā Nobela prēmijas laureāta Patrika Modiano daiļradi, tad interesanti būtu uzzināt, kādi ir mūsu jauno tautas kalpu lasīšanas paradumi – ja viņiem šāds tikums/netikums vispār piemīt. Saistībā ar Saeimas pirmo sēdi daudz tiek spriests par deputāta Jura Viļuma latgaliešu valodā doto zvērestu. Man nav nekas pret latgaliešu valodu, tikai es ceru, ka latgalieši tiks galā arī ar to situāciju, kad aiz viena sparīga latgalieša muguras rociņas dažkārt priecīgi berzē divi Krievijas 5. kolonas aktīvisti, kuru plāns ir vienkāršs un saprotams – līdz ar latgaliešu valodu baltā zirgā uzcelt arī krievu valodu.

Sistēmas nenobružāts ideālists vai cilvēks ar pārlieku lielu pašapziņu, kas balansē uz ētikas un morāles robežas, izniekojot iespēju patiešām ieinteresēt sabiedrību par Saeimas darbu. Starp šiem apzīmējumiem par Saeimas Latvijas Reģionu apvienības deputātu Arturu Kaimiņu atklātās sarunās svārstās viņa kolēģi parlamentā, kuri prognozē, ka nepaies ilgs laiks, līdz sistēma viņu piespiedīs savaldīt puiciskos izlēcienus.

Valsts policija (VP) sākusi administratīvo lietvedību par premjerministres Laimdotas Straujumas (V) izteikumiem vēlēšanu dienā pret partiju "Saskaņa".

Šobrīd Saeimas sēdes var dzirdēt internetā, daļa klausītāju Latvijas Radio 3. kanālā un ar laika nobīdi – arī OTV. Vai plenārsēdes tiks retranslētas arī nākamgad – pilnīgi drošu apliecinājumu nedod ne Latvijas Radio (LR), ne Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome (NEPLP), taču ļoti iespējams, ka – būs.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, kura beidz pildīt savus amata pienākumus, uzskata, ka savas darbības laikā izpildījusi gandrīz visus valdības deklarācijā noteiktos uzdevumus un aizlāpījusi «vairākus baltos plankumus», kas radušies iepriekšējo ministru laikā.

«Latvijas politika ir divkosīga vide, kurā ir tikai daži darītāji un pārējie tukši runātāji,» otrdien LNT raidījumā 900 sekundes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks, kurš atvadās no politikas un pēc jauna darba lūkojas ārpus Latvijas. Skaidrs, ka viens no savulaik redzamākajiem Vienotības politiskajiem zīmoliem ir vīlies gan savos partijas biedros, gan politikā vispār. Vilka sacītais bija iemesls sarunai ar kādreizējo Saeimas priekšsēdētāju Ilgu Kreitusi – par politiku un cilvēkiem tajā.

Saeimas deputāts Jānis Junkurs (V), kurš pēc vēlēšanām nav manīts parlamentā, turpinot slimot arī šonedēļ.

Daļas valdošās koalīcijas politiķu noraidošā attieksme pret piedāvājumu palielināt ministru algas ir skaidrojama ar vēlmi Latvijā veidot pēc iespējas vājāku un ietekmējamāku valsts pārvaldi, šodien LTV izteicās no politikas aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks (V), kura vadītajā ministrijā bija tapis algu palielinājuma piedāvājums.

Jauno valdību stiķējošajai Vienotībai koalīcijas partneru pārliecināšana par iekļaušanos tās izstrādātajā Ministru kabineta shēmā ir tikai daļa no problēmas. Otrs spēka pozīcijas zaudējušās partijas uzdevums ir pat sarežģītāks – izspēlēt politiskā šaha partiju tā, lai Kurzemes vēlēšanu apgabalā aiz svītras palikusī Vienotības līdere Solvita Āboltiņa iekļūtu jaunajā Saeimā.

Sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) un "Latvijas Neatkarīgo televīziju" (LNT) tika veikta balsotāju aptauja pie iecirkņiem, kuras rezultāti apliecina - Rīgas vēlētāji tāpat kā Latgales balsotāji visbiežāk savas simpātijas atdevuši "kreisajiem", savukārt vislatviskākais novads ir Vidzeme.

Aktiera un 12. Saeimas deputāta kandidāta Artusa Kaimiņa veidotajā video blogā "Suņu būda" kā viesis tika aicināts bijušais Latvijas iekšlietu ministrs, partijas "Saskaņa" biedrs Jānis Ādamsons. Kādā no epizodēm Kaimiņš, runājot par Ingūnas Sudrabas izredzēm tikt Saeimā, atskaņoja leģendāro Dzelzs Vilks dziesmu "Vienas nakts meitene", tādējādi norādot, ka netikšanas gadījumā Sudraba pazudīs no politikas skatuves.

Lai gan daudzi eksperti prognozēja, ka asiņainie notikumi Ukrainā varētu būtiski iedragāt kreisi orientētās Saskaņas popularitāti, tomēr aplēses liecina – šī partija atkal var cerēt uz Saeimas vēlēšanu uzvarētājas lauriem.

Par Krievijas embargo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, par enerģētisko neatkarību un citām aktualitātēm šī diskusija, kurā piedalās 12. Saeimas deputātu kandidāti Jānis Reirs (Vienotība) un Ivars Zariņš (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa).

“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Ja ārvalstu izlūkdienesta darbinieks pretēji Vēlēšanu likuma aizliegumam tomēr kandidē Saeimas vēlēšanās, viņam jārēķinās ar plašsaziņas līdzekļu uzmanību, vēlētāju viedokli, iespējamu prokuratūras ierosinātu tiesvedību un ievēlēšanas gadījumā ar liegumu pielaidei valsts noslēpumam, Neatkarīgajai skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks, tiesību zinātņu doktors un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.

Intervija ar Varšavas Komercaugstskolas profesoru Lešeku Balceroviču, Polijas ekonomikas transformācijas tēvu, Polijas bijušo finanšu ministru (1989.–1991. un 1997.–2000. gadā), kā arī bijušo Polijas Centrālās bankas vadītāju (2001.–2007. gadā).

Krievijas un Ukrainas konflikts šonedēļ ievirzījies jau tajā fāzē, ka tam vairs netiek piemeklēti maigāki apzīmējumi – tas jau tiek saukts par karu.