Amatpersonām būs detalizētāk jāuzskaita gūtie ienākumi

© F64

Šodien stājas spēkā grozījumi noteikumos, kas prasīs turpmāk valsts amatpersonām gada deklarācijā detalizētāk uzskaitīt gūtos ienākumus.

Likumā tiek noteikta prasība amatpersonai tās gūtos ienākumus deklarācijā uzskaitīt detalizētāk, izdalot atsevišķus ienākumu veidus, tādējādi paredzēts turpmāk izdalīt valsts amatpersonas deklarācijā sniegtās ziņas par amatpersonai piederošajiem finanšu instrumentiem sadalījumā pa to veidiem - parāda vērtspapīriem, vērtspapīriem, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties vai atsavināt pārvedamus vērtspapīrus vai kuri paredz norēķinus naudā, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām un citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos kā arī naudas tirgus instrumentiem.

Ja amatpersona Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma izpratnē ir patiesais labuma guvējs, tas būs jānorāda atbilstoši minētā likuma prasībām.

Tāpat deklarācijā būs jāsniedz ziņas, vai amatpersonai ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu.

Turpmāk amatpersonām deklarācijā vairs nebūs jānorāda tās laulātā un radinieku personas kods un dzīvesvieta. Savukārt informācija par amatpersonai piederošu lietu vai lietas kopību, kuras vērtība, pēc tās ieskatiem, pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, būs jānorāda deklarācijas nepubliskojamajā daļā.

Valsts ieņēmumu dienests ar 2017.gada 1.janvāri nodrošinās, ka deklarācijā būs pieejami dati par deklarācijas iesniedzēja nekustamā īpašuma kadastra numuru, kas ir nekustamajam īpašumam piešķirta viennozīmīga, neatkārtojama un nemainīga ciparu kombinācija, un kadastra apzīmējumu - identifikatoru, kas tiek piešķirts nekustamā īpašuma sastāvā esošiem objektiem - zemes vienībām, būvēm, telpu grupām un zemes vienības daļām. Amatpersonai pašai šie dati deklarācijā nebūs jānorāda.

Tāpat iepriekš apstiprinātie noteikumi paredz amatpersonai norādīt nekustamā īpašuma nosaukumu, nekustamā īpašuma atrašanās vietu un nekustamā īpašuma objekta atrašanās vietu.

Deklarācijā tiek paredzēts, ka amatpersona varēs paskaidrot ar deklarētajām ziņām saistītas intereses vai norādīt citus apstākļus, kuri var izraisīt amatpersonas mantisko vai citu personisko ieinteresētību kādas tās amata pienākumos ietilpstošas darbības veikšanā.

Papildus noteikumos ir precizēta amatpersonu deklarācijas uzglabāšanas kārtība, tas ir, paredzēts, ka turpmāk visu deklarāciju un to pārbaudes materiālu lietām glabāšanas termiņš ir 30 gadi, un noteikts, ka elektroniski iesniegtie dokumenti tiek glabāti, ievērojot normatīvajos aktos noteikto elektronisko dokumentu glabāšanas kārtību.

"Ar šīm izmaiņām nodrošināsim to, ka arī valsts amatpersonai attiecīgajām iestādēm būs jānorāda tāds pats ziņu apjoms kā fiziskajām personām tā saucamajā nulles deklarācijā," iepriekš uzsvēra atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (S).

Likums nepieciešams, lai arī valsts amatpersonām būtu pienākums deklarācijā norādīt informāciju par patiesā labuma guvēju, tādējādi novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personisko vai mantisko ieinteresētību uz valsts amatpersonu darbību.

Līdz šim šāds pienākums saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu bija noteikts tikai fiziskajām personām.

Latvijā

Biznesa augstskolas "Turība" Biznesa inkubators, Uzņēmējdarbības vadības fakultāte un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts janvārī rīkos trešo ilgtspējīgu biznesa ideju hakatonu "To Be", informē augstskola.

Svarīgākais