Tikai pāris nedēļas pēc tam, kad Vācijā plaši atzīmēta 25. gadadiena kopš Berlīnes mūra krišanas, vienā no federālajām zemēm – Tīringenē – par valdības vadītāju kļuvis Kreisās partijas pārstāvis. Šīs partijas priekštece ir Sociālistiskās vienības partija (SED), kas savulaik bija pie varas Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR).
Ziņu aģentūra DPA atgādina, ka septembrī notikušajās vēlēšanās Tīringenē (tā ir viena no bijušās Austrumvācijas zemēm) lielāko atbalstu guva Kristīgo demokrātu savienība (CDU). Tomēr valdošo koalīciju šī partija nespēja izveidot, un tagad pie varas nonākusi kreiso, zaļo un sociāldemokrātu veidotā koalīcija – vācieši, kuriem ir tradīcija asociēt koalīcijas ar krāsām, to iedēvējuši par sarkansarkanzaļo. Piektdien par Tīringenes premjeru tika apstiprināts 58 gadus vecais kreiso pārstāvis Bodo Ramelovs. Valdošajai koalīcijai ir minimāli iespējamais balsu vairākums (to pārstāv 46 no 90 zemes parlamenta deputātiem), un B. Ramelova ievēlēšanai nācās rīkot divas balsošanas kārtas, jo pirmajā kāds no koalīcijas deputātiem bija atturējies.
Lai gan iepriekš Kreisā partija jau bijusi iekļauta valdošajās koalīcijās trijās federālajās zemēs, tā ir pirmā reize kopš 1990. gadā notikušās Vācijas atkalapvienošanās, kad partijas pārstāvis iecelts tik augstā amatā. Daudzi, Vācijas prezidentu Joahimu Gauku ieskaitot, kreisos uzskata par SED tradīciju turpinātājiem, uzsverot, ka šajā partijā sev patvērumu atraduši odiozi bijušie komunisti un ļaudis, kuri sadarbojušies ar VDR īpašo dienestu Stasi. Deutsche Welle atgādina, ka starp jaunievēlētajiem deputātiem ir, piemēram, 53 gadus vecais Franks Kušels. Viņš atzinis, ka bijis Stasi informators, nododot īpašajam dienestam tos paziņas, kuri izteikuši neapmierinātību ar dzīvi VDR un vēlmi emigrēt uz Rietumiem. Turklāt F. Kušels strādājis Stasi režīma labā līdz pat Berlīnes mūra krišanai, tātad arī laikā, kad liela daļa austrumvāciešu jau centās distancēties no valdošā režīma. Kreiso līdere Katja Kipinga, gan uzsvērusi, ka šis ir tikai izņēmums, jo aptuveni trešdaļa no 64 000 partijas biedru ir no Vācijas rietumu federālajām zemēm. Starp viņiem ir arī B. Ramelovs, kurš savulaik bijis arodbiedrības aktīvists Hesenē, bet pēc Vācijas atkalapvienošanās pārcēlies uz valsts austrumiem.
Viņš vairākkārt – gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan koalīcijas veidošanas dienās, gan pēc parlamenta balsojuma – uzsvēris, ka Kreisā partija nosoda SED vadītās Austrumvācijas režīmu, norādot, ka tas bijis «netaisnīgs» attiecībā pret iedzīvotājiem. «Es neesmu Austrumvācijas pārstāvis, bet mana partija nav nostalģējošu ļaužu klubiņš, kas vēlētos atjaunot Austrumvāciju,» sacījis B. Ramelovs, piebilstot, ka viņa vadītajā valdībā neatradīsies vieta tiem partijas biedriem, kuri savulaik sadarbojušies ar Stasi. Jaunievēlētais premjers mudinājis pārtraukt neauglīgās diskusijas par to, vai partija pietiekami nožēlojusi savas priekšteces grēkus, aicinot ķerties pie darba. Kreisie plāno lielāko uzmanību pievērst izglītības jautājumiem – palielināt skolotāju skaitu skolās, kā arī likumā noteikt, ka katram bērnam ir tiesības uz bezmaksas bērnudārza apmeklējumu vismaz viena gada garumā.