Politika

Aktiera un 12. Saeimas deputāta kandidāta Artusa Kaimiņa veidotajā video blogā "Suņu būda" kā viesis tika aicināts bijušais Latvijas iekšlietu ministrs, partijas "Saskaņa" biedrs Jānis Ādamsons. Kādā no epizodēm Kaimiņš, runājot par Ingūnas Sudrabas izredzēm tikt Saeimā, atskaņoja leģendāro Dzelzs Vilks dziesmu "Vienas nakts meitene", tādējādi norādot, ka netikšanas gadījumā Sudraba pazudīs no politikas skatuves.

Lai gan daudzi eksperti prognozēja, ka asiņainie notikumi Ukrainā varētu būtiski iedragāt kreisi orientētās Saskaņas popularitāti, tomēr aplēses liecina – šī partija atkal var cerēt uz Saeimas vēlēšanu uzvarētājas lauriem.

Par Krievijas embargo ietekmi uz Latvijas ekonomiku, par enerģētisko neatkarību un citām aktualitātēm šī diskusija, kurā piedalās 12. Saeimas deputātu kandidāti Jānis Reirs (Vienotība) un Ivars Zariņš (sociāldemokrātiskā partija Saskaņa).

“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Ja ārvalstu izlūkdienesta darbinieks pretēji Vēlēšanu likuma aizliegumam tomēr kandidē Saeimas vēlēšanās, viņam jārēķinās ar plašsaziņas līdzekļu uzmanību, vēlētāju viedokli, iespējamu prokuratūras ierosinātu tiesvedību un ievēlēšanas gadījumā ar liegumu pielaidei valsts noslēpumam, Neatkarīgajai skaidroja Saeimas Juridiskā biroja vecākais padomnieks, tiesību zinātņu doktors un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.

Intervija ar Varšavas Komercaugstskolas profesoru Lešeku Balceroviču, Polijas ekonomikas transformācijas tēvu, Polijas bijušo finanšu ministru (1989.–1991. un 1997.–2000. gadā), kā arī bijušo Polijas Centrālās bankas vadītāju (2001.–2007. gadā).

Krievijas un Ukrainas konflikts šonedēļ ievirzījies jau tajā fāzē, ka tam vairs netiek piemeklēti maigāki apzīmējumi – tas jau tiek saukts par karu.

Pavisam drīz jau 12. Saeimas vēlēšanas, bet īstu priekšvēlēšanu drudzi vēl nejūt. Šai miegainībai ir saprotams iemesls – jaunā pasaules politiskā kārtība. Eiropā notiek karš.

Intervija ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (Vienotība) par konkurenci ar mazpartijām un Saskaņas centru, par attieksmi pret Ukrainu un Krievijas embargo.

Par to, kādai jābūt turpmākajai Latvijas ārpolitikai; kāpēc būtu jāmaina Latvijas ārlietu ministrs un kā vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, kad tās prezidents ir absolūti neprognozējams, diskutē divi nākamās Saeimas deputātu kandidāti Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Vienoti Latvijai).

Par to, kādai jābūt turpmākajai Latvijas ārpolitikai; kāpēc būtu jāmaina Latvijas ārlietu ministrs un kā vajadzētu veidot attiecības ar Krieviju, kad tās prezidents ir absolūti neprognozējams, diskutē divi nākamās Saeimas deputātu kandidāti Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) un bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns (Vienoti Latvijai).

Tāds dokuments, kurā būtu fiksēts NATO apsolījums Krievijai – neizvietot Eiropas austrumos savu bruņojumu un jaunas karabāzes –, vismaz oficiāli dabā neeksistē, šādu skaidrojumu Neatkarīgā saņēma no Latvijas Aizsardzības ministrijas.

Latvija ir iekš NATO. Jautājums – vai Latvija iekš NATO ir dalībvalsts vai parazītvalsts? Manuprāt, ministri un «sabiedrības pārstāvji» uzskata, ka Latvijai iekš NATO jābūt parazītvalstij.

Joprojām nav mūsu valstī nopietnas attieksmes pret sankcijām un embargo. Sak, gan jau kaut kā pārdzīvosim. Šādu domu ļaudīm cenšas iepotēt valdošās aprindas ar partiju Vienotība priekšgalā.

Šodien un rīt Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš devies Latvijas vārdā vest sarunas ar Ukrainas pusi, kā labāk palīdzēt pretterorisma operācijā cietušo civiliedzīvotāju un karavīru ārstēšanā.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 15.augustā Briselē notiekošās ES Ārlietu padomes laikā pauda nopietnas bažas un nosodījumu saistībā ar jauniem ziņojumiem par militārās tehnikas un vienību ievešanu no Krievijas Ukrainas teritorijā.

Ar deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanu šonedēļ atskanējusi svilpe priekšvēlēšanu vilciena atiešanai. Uz simts Saeimas deputātu vietām pretendē 1156 kandidāti no 13 sarakstiem, un viņu vidū netrūkst nedz pieredzes bagātu politiķu, nedz dažādu nozaru speciālistu, nedz arī cilvēku, par kuriem īsti nav skaidrs – kāda iemesla dēļ viņu vārds atrodams listē. Līdz 4. oktobrim gaismā droši vien nāks ne viens vien skelets, bet, kamēr tie vēl dus skapjos, »VZ« piedāvā nelielu apskatu par interesantākajiem personāžiem, kas sastopami politisko partiju sarakstos.

Notikumi Gazā var izraisīt ievērojamas sekas ne tikai Austrumos, bet arī Latvijā, šādu uzskatu šodien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Ja starp ārlietu ministra noteicošajām prioritātēm turpmāk būs – tvarstīt krievus par mutes palaišanu (nodarboties ar «pareizās» muldēšanas absolutizāciju), tad viņš, protams, nespēs tikt galā ar pienākumiem, kas saistīti ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē.

Pagājušā gadsimta pirmajā pusē Eiropas politiskās attīstības vektors stipri nosliecās autoritārisma un pat totalitārisma virzienā.