“Pirmā Baltijas kanāla” (PBK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veiktā aptauja liecina, ka oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās 5% barjeru varētu pārvarēt četri politiskie spēki – sociāldemokrātiskā partija „Saskaņa”, “Vienotība”, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Augustā līderpozīcijas partiju reitingos saglabājusi “Saskaņa” – par to bijuši gatavi balsot 19% vēlētāju, kas ir vairāk nekā jūlijā. Otrā populārākā, tāpat kā iepriekš, bijusi partija “Vienotība” ar 14,9% vēlētāju atbalstu, taču “Vienotības” reitings piedzīvojis kritumu.
Par ZZS augustā bijuši gatavi balsot 13,6% respondentu, bet par VL-TB/LNNK – 9%. Abi šie politiskie spēki pēdējā mēneša laikā piedzīvojuši atbalstītāju skaita pieaugumu, liecina PBK sadarbībā ar SKDS veiktās aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar šiem datiem pārējās partijas 12. Saeimā neiekļūtu, bet pirmais zem 5% barjeras paliktu bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas veidotais politiskais spēks “No sirds Latvijai”, kuram tagad ir 3,4% reitings.
Jāpiebilst, ka pētījumu centra dati nav jāuzskata par prognozi, līdz ar to pašreizējie procenti var arī nepārvērsties par tādu pašu partiju iegūto vēlētāju atbalstu vēlēšanās. Taču aptaujas rezultāti rāda tendences.
Aptauju respondenti dažkārt mēdz noklusēt, kautrēties vai tā kā baidīties atklāt savus īstos politiskos uzskatus un favorītus. Viena no tādām partijām, kuras atbalstītāji diezin vai uztic savas slēptās domas intervētājiem no sociologu firmas, ir Latvijas Krievu savienība, kurai reitings knapi pārsniedz viena procenta robežas – ir pēdējos mēnešos svārstījies ap 1,4%. Te var rasties vēlēšanu pārsteigums, ka šī partija var iegūt arī vairāk. Sevišķi, ja vēlētāju aktivitāte būs zema. Latvijas Krievu savienība konkurē tikai ar sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa” un piesaista sev to krievvalodīgo balsis, kuriem „Saskaņas” politika šķiet pārāk lojāla Latvijas valstij. Proti, Latvijas Krievu savienība pulcē sevī un ap sevi ekstrēmi prokremliskus, Vladimira Putina politiku atbalstošus politiķus un vēlētājus.
Tiesa gan jaunās SKDS aptaujas rezultāti neliecina, ka „Saskaņas” pozīcijas būtu apdraudētas – reitings tai ir pat pieaudzis un nu tā jau stipri apsteidz „Vienotību”. Savukārt „Vienotībai” finiša taisnē pirms vēlēšanām vērojama tāda kā aizdusa – pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tai bija varens reitings, kas pārsniedza 20% un bija augstāks kā „Saskaņai”, taču tagad kritis lejā līdz 14,9%. To var skaidrot ar dažādiem apstākļiem. Rekordaugstais reitings vasaras sākumā bija saistīts ar „Vienotības” ļoti veiksmīgo startu Eiropas Parlamenta vēlēšanās – partija ieguva četrus no astoņiem mandātiem. Taču tā ir bijusi mazliet arī tāda kā Pirra uzvara. Četri populāri „Vienotības” politiķi ir aizbraukuši uz Briseli, un viņu sejas vairs nevīd ikdien televīzijas ekrānā. Nevar sacīt arī, ka valdība premjeres Laimdotas Straujumas vadībā ļoti pārliecinoši darbotos Krievijas embargo ēnā. Virkne politisko konkurentu savās priekšvēlēšanu aktivitātēs liek lietā valdības kritiku, un visvairāk tiek kritizēta „Vienotība”. Taču pēdējam priekšvēlēšanu mēnesim šī partija savulaik ar gudru ziņu ir izkārtojusi sev priekšrocības. Proti, „Vienotība” izstūma cauri tādus likuma grozījumus, ar kuriem mēnesi pirms vēlēšanām ir aizliegta politiskā reklāma televīzijā - kopš ceturtdienas zilajos ekrānos vairs nav klipu. Līdz ar to „Vienotībai” ir iespēja likt lietā administratīvos resursus, kuru nav mazajām, jaunajām partijām un opozīcijai, un mazāk to ir arī koalīcijas partneriem ZZS un nacionālajai apvienībai.
Stabili augsts, bet mūždien trešais lielākais reitings ir ZZS. Tas nepārsteidz, jo šai partijai gadu gadiem ir savs stabils elektorāts, kuru konkurentiem nav izdevies atņemt vai pārvilināt sev. ZZS politiskā reklāma ir mērenās devās – tās nav par daudz, bet nav arī par maz.
Bet mazliet pārsteidz nacionālās apvienības labais reitings un tā kāpums. Šī partija uzsvērti maz reklamējas. Ir nedaudz vides reklāmas ar Daces Melbārdes, Dzintara Rasnača un Eināra Cilinska portretiem, taču kopumā citu partiju raibajā jūklī šī partija gandrīz nav manāma. Nav arī kādu trokšņainu akciju, skaļu lozungu, lai gan karš Ukrainā tai piespēlē sižetus, un nacionāļi varētu visvisādi izgrabināt savu cieto, patriotisko mugurkaulu, kustinot ļaužu rusofobiskās jūtas. Tas tā mazliet pat dīvaini un negaidīti. Poļu dzejnieks, sarkasma ģēnijs Staņislavs Ježi – Ļecs ir teicis: „Reizēm jāpastāv klusu, lai tevī ieklausītos.” Izskatās, ka kaut kas tāds pašlaik notiek ar nacionālo apvienību – lai gan tā stāv klusu, reitings tai ir labāks par labu – 9%, kas ir droša garantija, ka problēmu ar 5% barjeras pārvarēšanu nebūs un iegūtais vēlētāju atbalsts vēlēšanās dos iespēju veidot prāvu frakciju parlamentā.
Ingunas Sudrabas partijai „No sirds Latvijai” reitings ir 3,4%, kas ir zem 5%, tomēr diezgan tuvu barjerai. Viss atkarīgs no Sudrabas. Ja priekšvēlēšanu televīzijas diskusijās viņa uzstāsies kaismīgi un pārliecinoši, partija var tikt 12. Saeimā. Ja Sudraba nebūs formā, nebūs sagatavojusies, tad cerētais mērķis var palikt nesasniegts.
Partijām, kas reitingos ir aiz Sudrabas, ir maz cerību tikt Saeimā. Vēl gan ir cerība uz reklāmistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem, kuriem agrākos laikos ir šad tad izdevies nodemonstrēt brīnumgājienus - pēdējā nedēļā pirms vēlēšanām paņemt bezcerīgu partiju aiz ausīm un ievilkt Saeimā. Taču šādu brīnumu laika gaitā kļūst aizvien mazāk un mazāk. Diezin jele, vai kas tāds var izdoties atkal.