Kam jāmaksā par mūsu ārpolitisko izvēli
Šomēnes Latvija lauksaimniecības nozarē saņēma divus visai prognozējamus triecienus.
Mums visiem tika sniegta mācība, ka jaunā Eiropas Komisija neatbild par iepriekšējās EK solījumiem. Bijušais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs apsolīja Latvijas piensaimniekiem 20 miljonus eiro, lai kompensētu tos zaudējumus, kurus izraisīja Krievijas embargo piena produktu importam no ES. Pagājušajā nedēļā jaunais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans informēja, ka Eiropas Komisija apstiprinājusi 28 miljonu eiro piešķiršanu, bet tikai… visai Baltijai, un Latvijas daļa ir tikai 7,7 miljoni eiro.
Latvijas tiešie zaudējumi no piena produktu eksporta aizlieguma uz Krieviju nav lieli. Taču ir jāņem vērā, ka uz Krieviju neeksportētais piens un piena produkti tika realizēti ES iekšienē, radot piena pārprodukciju, kas izpaudās dramatiskā iepirkuma cenu kritumā. Latvijai lielākie zaudējumi ir no Krievijas sankciju sekām. Tieši sankciju sekas radīja smagas problēmas Latvijas piena lopkopībai. Tieši to uzsvēra ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs: «Apzinot situāciju, kas radusies pēc Krievijas noteiktā importa aizlieguma, redzam, ka strauji kritušas piena iepirkuma cenas, kas radījis krīzi un īpaši nelabvēlīgus apstākļus piena nozarei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to EK plāno sniegt atbalstu finansējuma veidā katrai no trim valstīm, lai atbalstītu piensaimniekus, kuri šajos ārkārtas apstākļos sastopas ar produkcijas likviditātes problēmām.»
Pēc Zemnieku saeimas aprēķiniem, kompensācijas apjoms ir pārāk niecīgs, jo ir līdzvērtīgs «vienam piena piegādes litram viena centa apmērā pusotru mēnesi».
Problēmas Latvijas piensaimniekiem patiešām ir ļoti nopietnas, īpaši tiem, kam ir jāmaksā kredīti. Savukārt tie, kuri nav saistīti ar kredītu važām, bez pienācīgas kompensācijas būs spiesti samazināt izmaksas, daļu lopu izkaujot. Taču, īstenojot šādu soli, kopējais ražošanas apjoms vairs nebūs ātri atjaunojams, ja konjunktūra uzlabosies. Piespiežot piensaimniekus samazināt ganāmpulkus, lai atjaunotu iepriekšējo ražošanas līmeni, būs vajadzīgi trīs līdz pieci gadi.
Ja EK atsaka vai kompensē nepilnīgi, tad ir izmantojami citi pieejamie atbalsta mehānismi. Bez ES finansējuma otrs iespējamais atbalsts Latvijas lauksaimniecībai ir valsts budžets.
Taču pagājušās nedēļas nogalē lauksaimnieki saņēma vēl vienu nepatīkamu, bet prognozējamu vēsti. Valdība noraidīja lauksaimnieku organizāciju ierosinājumu papildus piešķirt 73 miljonus eiro 2015. gadā un 70 miljonus eiro 2016. gadā. Maksimālais finansējuma apjoms Latvijas lauksaimniekiem ir būtiski samazināts, atvēlot 51 miljonu eiro 2015. gadā un 26 miljonus eiro 2016. gadā. Šāda valdības rīcība nozīmē, ka Latvijas lauksaimnieki turpinās strādāt daudz sliktākos konkurences apstākļi nekā citu ES dalībvalstu lauksaimnieki.
24. novembrī biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētājs Juris Lazdiņš tā vietā, lai vērstos pie Saeimas un valdības, paziņoja, ka Latvijas lauksaimnieki piedalīsies Baltijas piena ražotāju kopējā protesta akcijās Briselē. Ir cerība, ka, ieraugot Latvijas protestētājus, komisāri tiks tā aizkustināti, ka nekavējoties palielinās kompensāciju apjomu.
No otras puses, Latvijas valdībai nav morālu tiesību pieprasīt lielākas kompensācijas nekā citām ES dalībvalstīm. Latvijas valdība bija viena no tām sešām ES dalībvalstu valdībām, kas novembrī uzstāja uz tālāku pret Krieviju vērstu sankciju eskalāciju.
Ja Latvijas politika ir kopīgi ar ASV būt kopējās pret Krieviju vērstās starptautiskās frontes galvgalī, tad ir jābūt gataviem mierīgi, bez spiedzieniem par netaisnīgām kompensācijām pieņemt visus zaudējumus un izmaksas, ko radīs dalība šādā politikā.
Tagad sanāk tā drusku dīvaini: Latvija pievienojas ASV līnijai sankciju jautājumā, bet pieprasa, lai citas ES dalībvalstis kompensētu zaudējumus par Latvijas politisko izvēli.
Latvijas valdībai ir jārunā skaidra valoda gan par valsts budžeta iespējām, gan par tiem riskiem, kuri skar ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Savukārt Zemnieku saeimai ir laiks saprast, ka Valdim Dombrovskim Eiropas Komisija maksā algu, lai viņš aizstāvētu Eiropas kopējās intereses, nevis lai lobētu lielākas kompensācijas Latvijas zemniekiem.