Seile krējumā
Politikā nepieredzējusī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile iekritusi kā pele krējuma burkā – ja, daudz spirinoties, sakuls krējumu sviestā, varbūt tiks sveikā cauri. Jautājums tikai, vai nozare pilnībā nesaies sviestā.
It kā nepietiktu ar izglītības un zinātnes jomā ielaistajām hroniskajām kaitēm, bezpartijiskajai, Vienotības deleģētajai ministrei vēl nākas pīties pa partijas intrigu pinekļiem, kas izpaužas cīņā par ministrijas parlamentārā sekretāra nozīmēšanu. Par to citustarp kāro kļūt deputāte Ilze Viņķele, kas krīzes laikā kā Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre bija līdzautore nesaudzīgajiem cirpieniem sabiedriskajā sektorā, no kuriem vissmagāk cieta pedagogi. Interesanti, vai viņa spētu tikpat aktīvi kā par ministru algu palielināšanu iestāties arī par pedagogu algu palielināšanu, pildot gan iepriekšējās Vienotības ministres, gan partijas iepriekš dotos solījumus pedagogiem?
Amatpersonas izvēle atlikta uz mēnesi, bet ministre jau pirmajā darba nedēļā saņēmusi pedagogu streika draudus, par ko vēl Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) runā ar reģionālajām organizācijām. Lai izpildītu iepriekšējās valdības un visu Saeimā ievēlēto partiju pirms vēlēšanām doto solījumu paaugstināt pedagogu algas par 10% ik gadu, IZM bija sarēķinājusi, ka tam nepieciešami aptuveni 36 miljoni eiro. Šonedēļ kārtējā «kā varēja nesolīt» valdība spriedusi vien par trim miljoniem, kas satracinājis jau ne vienu vien uzmešanu piedzīvojušos izglītības darbiniekus. Tas ir pamatīgs pliķis arī ministrei no koalīcijas kolēģiem.
LIZDA uzskata, ka ar šādu finansējumu nevar ieviest solīto jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli. Pirms vēlēšanām šim mācību gadam pedagogi izcīnīja algu paaugstinājumu, bet par solījumu izpildi nākamajam mācību gadam, raugoties uz nožēlojamajiem trim miljoniem, pedagogiem ir lielas bažas. Tā kā streika sagatavošana un likumīga īstenošana prasa laiku, bet efektam jābūt taustāmam no nākamā gada septembra, streiks tiek plānots nākamā gada pirmajā pusē un par to tiek runāts tagad, budžeta veidošanas laikā. Ja ne ar 36, tad vismaz ar 20 miljoniem šim mērķim, kā saka LIZDA vadītājas vietnieks Jānis Krastiņš, pedagogi vēl samierinātos, bet ne ar trim. Tas laupītu cerības uz taisnīga un daudzmaz izlīdzināta atalgojuma ieviešanu visās skolās. Ja lielo skolu pedagogi par atalgojumu nevar tik daudz sūdzēties, tad mazajās lauku skolās nereti skolotājiem netiek samaksāti pat likumā noteiktie minimālie 420 eiro. Var jau pārmest neefektīvu skolu tīklu, bet vai pedagogiem, kuri nav šīs sistēmas konstruktori, bet drīzāk tās upuri? Ja par to kādam jāsamazina alga, tad tie ir politiķi, ierēdņi un arī pašvaldību atbildīgie darbinieki, kuri nav spējuši sakārtot skolu tīklu, atrisināt mazo skolu problēmu. Arī J. Krastiņš norāda, ka IZM rokās ir instrumenti, ar kuriem to regulēt vai stimulēt, lai arī skolas atrodas pašvaldību pārziņā. Vēl laikā, kad vadīt ministriju sāka Roberts Ķīlis, valdības deklarācijā un rīcības plānā tika ierakstīta apņemšanās izstrādāt un piedāvāt īstenošanai mazo skolu atbalsta programmu, par ko tagad ministrijas pārstāvji vairs runāt negrib, sakot, ka to problēmas lielā mērā risinās jaunais pedagogu atalgojuma modelis. Arī Valsts kontroles pārmetumu adresāts nav skolotāji, bet ministrija. VK secināja, ka IZM rīcība ar mērķdotācijām pedagogu algām nav bijusi efektīva, dažos gadījumos pat pretlikumīga, klibo gan finansējuma plānošana, gan izlietojuma kontrole un caurskatāmība.
Aizdomas par to, ka ar pirmsvēlēšanu solījumu izpildi varētu būt problēmas, LIZDA jau radās, lasot šīs valdības deklarāciju, kurā ierakstīta vien apņemšanās ieviest jauno pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli, bet nepasakot, kad un vai tas ietvers solīto 10% algu pieaugumu. Vai tāda pat viltība kā ar 5% IKP pieaugumu uz iedzīvotāju, kas, kā bažījas arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, varētu tikt sasniegts uz iedzīvotāju skaita samazināšanās rēķina? Katrā ziņā, deklarācijas ļoti īsajā demogrāfijas sadaļā nav teikts, ka iedzīvotāju skaits nesaruks, vien solīts «veicināt Latvijas tautas ataudzi, veidojot demogrāfijas ceļa karti...» Vai nākamā gada budžets nebūs skolotāju aizplūšanas ceļa karte?