Francijas policija ceturtdienas vakarā aizturēja 217 cilvēkus Parīzē notiekošos protestos pret pensiju reformu, kas pieņemta parlamentā bez galīgā balsojuma apakšpalātā, ziņoja vietējie mediji.
Francijas Senāts balsojumā sestdien apstiprinājis pretrunīgo valsts pensiju sistēmas reformu, kas ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem.
Vairāki simti tūkstoši cilvēku ceturtdien Francijā protestēja pret prezidenta Emanuela Makrona ierosināto pensiju reformu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Uz 2022. gada 1. janvāri vidējā pensija Igaunijā ir 596 eiro. Igaunijas Finanšu ministra aplēsusi, ka vidējā vecuma pensija Igaunijā šogad pieaugs līdz 704 eiro.
Francijā ceturtdien norisinās valsts mēroga streiks, lai protestētu pret pensiju reformu, un tas ietekmējis sabiedriskā transporta, skolu un vairāku iestāžu darbību.
Lai protestētu pret pensiju reformu, šodien Francijā notiks valsts mēroga streiks un demonstrācijas, kuras atbalstījušas visas Francijas lielākās arodbiedrības.
Jaunā labklājības ministre Evika Siliņa (JV) aģentūrai LETA atzina, ka viņas prioritātes šajā darbā ir saistītas ar bērniem un ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veselīgu vecumdienu nodrošināšanu senioriem.
Plašs streiku un citu protesta akciju vilnis no nākamās nedēļas draud ieraut haosā Franciju. Visas ietekmīgākās valsts arodbiedrības nolēmušas izvēlēties šo paņēmienu, lai protestētu pret valdības izsludināto pensiju reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no pašreizējiem 62 līdz 64 gadiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien tika aktualizēta iespēja veikt pētījumu par pensiju sistēmas ilgtspēju pie strādājošo proporcijas samazināšanās.
Reaģējot uz valdības paziņojumu par pensiju sistēmas reformu iecerēm, Francijas arodbiedrības otrdien izsludinājušas streikus un protesta akcijas, kas varētu radīt nedēļām ilgu valsts paralīzi.
Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.
Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.
Svētdien notikušajā referendumā šveicieši ar nelielu balsu pārsvaru atbalstījuši pretrunīgi vērtēto valdības pensiju reformas plānu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet citā balsojumā noraidījuši ieceri aizliegt industriālo lauksaimniecību.
Cilvēkiem būs nopietni jāskaidro, kādēļ oktobrī viņi saņems mazāku pensiju nekā septembrī, Saeimas lēmumu indeksēt pensijas 1.augustā aģentūrai LETA komentēja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Pensionāri, kuru pensiju apmērs ir līdz 500 eiro, septiņu mēnešu garumā saņems pabalstu, kura lielums būs atkarīgs no pensiju apjoma – 30, 20 vai 10 eiro.
14.jūlijā, otrajā - galīgajā - lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par valsts pensijām," paredzot šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk nekā ierasts - jau 1.augustā, vēsta Saemas preses dienests.
No 1.jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības, ziņo Labklājības ministrija.
Sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, norāda labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Finansiāli “smagākā” prioritāte ir bāzes pensiju ieviešana no nākamā gada. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro. Bāzes pensija plānota kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Vai šādai prioritātei valsts budžetā atradīsies nauda – tas pašlaik ir ļoti sarežģīts jautājums, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību jau šogad atvēlēt papildu finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem, kuri noteikti būs jāturpina arī nākamajā gadā.