Francijā briest plaši streiki; pensionēšanās vecumu plāno palielināt līdz 64 gadiem
Plašs streiku un citu protesta akciju vilnis no nākamās nedēļas draud ieraut haosā Franciju. Visas ietekmīgākās valsts arodbiedrības nolēmušas izvēlēties šo paņēmienu, lai protestētu pret valdības izsludināto pensiju reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no pašreizējiem 62 līdz 64 gadiem.
Prezidents Emanuels Makrons uz reformu uzstājis jau kopš stāšanās amatā 2017. gadā, taču tās uzsākšanai izvēlēts pagalam nepiemērots brīdis - pirmkārt, dzīves dārdzība turpina pieaugt, bet otrkārt - Makrona centristiem nav vairākuma parlamentā.
Pretēji iepriekš iecerētajam, par reformu plānu paziņoja nevis pats Makrons, bet gan premjerministre Elizabete Borne, raksta AFP. Opozīcijas ieskatā (un tam piekrīt daudzi franču politologi), tā ir skaidra pazīme, ka prezidents lieliski apzinās, cik nepopulārs būs šis solis un nevēlas lieki bojāt savu reputāciju, nākot klajā ar sliktām ziņām. Tajā pašā laikā ikviens Francijā lieliski zina, ka pensiju sistēmas reforma ir paša Makrona allaž bīdīta un atbalstīta ideja, kuru viņš vēlas īstenot, neraugoties uz 80% francūžu iebildēm. 2019. gadā viņš jau spēra pirmos soļus tās realizācijai, taču lielie protesti (kuros tolaik gan nepiedalījās mērenā arodbiedrība CFDT, kas tagad aicinājusi savus biedrus streikot) un tiem sekojošā Covid-19 pandēmija lika prezidentam un valdībai iepauzēt.
Makrons bija iecerējis pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem, taču tagad valdība nolēmusi, ka pakāpeniski (par trim mēnešiem gadā) notiks tā paaugstināšana līdz 64 gadiem. Kā iemesls, kādēļ tas nepieciešams, tiek minēti sistēmas finansiālā sabrukuma draudi, jo valdības aplēses liecina, ka jau pēc pāris gadiem pensiju sistēmā izveidosies būtisks deficīts - strādājošo skaits attiecībā pret pensionāru skaitu konsekventi samazinās. "Alternatīva būtu ieviest jaunus nodokļus un samazināt pensiju apjomu, taču arī tas nebūtu ilgtermiņa risinājums," norādījusi premjere Borne. Reformas paredz arī atteikšanos no vairāk nekā 40 pensionēšanās shēmām, kas ļāva daļai lielajos uzņēmumos strādājošajiem (piemēram, dzelzceļniekiem, elektroapgādes un gāzes kompāniju darbiniekiem) pensionēties priekšlaicīgi. Šis jauninājums gan neskaršot pašlaik strādājošos un attieksies vien uz tiem, kuri darba līgumus slēgs nākotnē. No vienas puses tā ir valdības piekāpšanās, bet no otras - šādā veidā Makrons un Borne pret sevi noskaņo ne tikai tos, kuriem pensionēties vajadzētu tuvākajos gados, bet arī jaunatni, kas tik tikko plāno uzsākt darba gaitas. Minimālās pensijas paaugstinājums līdz vismaz 85% no minimālās algas (pašlaik tas ir mazliet vairāk par 1200 eiro) viņiem ir vājš mierinājums.
Pirmais ģenerālstreiks pašlaik izsludināts 19. janvārī, un tam, visticamāk, sekos citi. France 24 norāda, ka gada pirmā puse Francijā varētu izvērsties ļoti karsta, un ar pastāvīgu haosu, bet brīžam pat paralīzi transporta sistēmā nāksies rēķināties ikvienam, kurš ieplānojis apmeklēt šo zemi. Plānots, ka parlamentā pensiju jautājumu sāks skatīt februāra sākumā. Stingrā opozīcijā esošie sociālisti, kā arī galēji labējie un galēji kreisie jau uzsvēruši, ka nekādos apstākļos negrasās atbalstīt šo likumprojektu. Makrona pusē var nostāties konservatīvie republikāņi, kuru vadība principā piekritusi pensiju sistēmas reformas nepieciešamībai. Taču šajā gadījumā nozīmīga būs ikviena deputāta balss. Makronam, protams, paliek rezerves variants - iztikt bez likuma apstiprināšanas parlamentā un to ieviest ar prezidenta dekrētu, un Francijā ir bažas, ka ja līdz tam nonāks, prezidents šīs ārkārtas tiesības izmantos.