Grieķijas tiesa otrdien lēmusi par labu pensionāriem kolektīvajā tiesas prāvā, kurā pensionāri pieprasīja kompensēt starptautisko aizdevumu laikā ciestos zaudējumus ienākumos.
“Ja pensijas būtu pienācīgā līmenī, mēs nerunātu par to, vai ir slikti vai labi aplikt pensijas ar nodokli. Ja pensija ir zem nabadzības riska sliekšņa, cik pamatoti ir nenodrošināt cilvēka cienīgu izdzīvošanas līmeni īpaši cilvēkiem, kas ir godprātīgi strādājuši un darba stāžu krājuši ne ar sociālajām iemaksām, bet svarīgi bija nostrādātie gadi,” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” par pensiju kritiski zemo slieksni sacīja Tiesībsargs Juris Jansons.
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šogad aprīļa vidū gada laikā ir negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apstiprina, ka pensijas vai pabalsta piegādes mājās izmaksas pensionāram Covid-19 epidēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā nav mainījušās un joprojām ir 2,39 eiro mēnesī. Vairāki seniori ir interesējušies, kāpēc, savukārt, Latvijas pasts piedāvā senioriem palikt mājās un saņemt pensiju dzīvesvietā, bet jau par citu maksu – divkārt lielāku.
Laikā, kad valstī ir izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, cilvēkiem rodas daudz jautājumu par savu pensiju, jo sevišķi redzot, kas notiek ar valsts fondēto pensiju kapitāla uzkrājumu. Jāuzsver, ka pensiju sistēmas 2.līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā cilvēka pensijai.
Nesagaidot konkrētu lēmumu netaisnības likvidēšanā attiecībā uz pensiju piemaksām, Satversmes tiesu tuvākajās dienās sasniegs pieteikums, apstrīdot pensiju likuma normu atbilstību Satversmei.
Par minimālās invaliditātes pensijas neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons piektdien iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā (ST), informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Latvijas Pensionāru federācija aicina Saeimu pensionāriem, kuru stāžs ir vismaz 30 gadi, pensijas noteikt iztikas minimuma līmenī, savukārt tiem senioriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada, piešķirt pensiju piemaksas. Par šādām prasībām pensionāri nobalsoja Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē pirmdien, uz kuru pulcējās seniori no 90 dažādām organizācijām.
Vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, ir izdarījuši savu izvēli, kā rīkoties ar savu pensiju uzkrājumu gadījumā, ja viņi nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa personu vēlas, lai pensiju 2. līmeņa uzkrājums paliek mantojumā Civillikuma noteiktā kārtībā, ko saņemtu mantinieki.
Ar pašreizējo vecuma pensijas minimālo apmēru nav iespējams nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci, Saeimas deputātiem atgādināja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Lai arī šogad vecuma pensijas pamata bāzes apmērs palielināts līdz 80 eiro, ne šis pamata apmērs, kam piemēro koeficientu, ne arī pati lielākā minimālā pensija cilvēkiem ar vismaz 41 gada darba stāžu nesasniedz trūcīgas personas slieksni. Tiesībsargs vērsies Satversmes tiesā, aicinot tiesu vērtēt, vai minimālā pensija atbilst valsts pamatlikumā noteiktajām tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi.
Līdz šim kopumā 67 826 iedzīvotāji izdarījuši izvēli par pensijas otrā līmeņa uzkrājumu nāves gadījumā, no kuriem 66,9% izvēlējušies uzkrājumu nodod mantojumā, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.
Liela politiskā entuziasma atjaunot pensiju piemaksas Saeimā pašlaik nav. Iedzīvotājiem, kuri pensionējušies, sākot no 2012. gada, pensiju piemaksas nepiešķir, pat neraugoties uz prāvu darba stāžu līdz 1996. gadam.
Pret Gērnsijas salā strādājošajiem Latvijas pilsoņiem vērstā sociālā netaisnība ar pensiju neizmaksāšanu un darba stāža zudumu drīzumā varētu beigties. Gērnsijas valdība ir gatava parakstīt divpusēju vienošanos ar Latviju par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordināciju,vēsta TV3 Ziņas.
Esmu vecuma pensijas saņēmējs, vecāks par 80 gadiem ar lielu skaitu šim vecumam atbilstošām vecuma slimībām. Tas man liek rūpīgi sekot savai veselībai un ar mediķu palīdzību to uzturēt kaut cik pieņemamā stāvoklī. Mani ārstniecības izdevumi šobrīd sasniedz jau ap 30% no manas “uz rokas” saņemtās pensijas. Bet pensija ir krietni zemāka par pēc ES metodikas aprēķinātās nabadzības riska robežas. Tādas pensijas ir lielākajai daļai mana vecuma pensionāru, kas mūža lielāko daļu ir nostrādājuši padomju varas laikos. To zinot, var saprast cik būtiski svarīgs mums, pensionāriem, ir veselības pakalpojumu pieejamības valsts apmaksātās daļas ikgadējais pieaugums.
Francijas premjerministrs Eduārs Filips sestdien paziņojis, ka valdība ir gatava atteikties no vispretrunīgāk vērtētā priekšlikuma prezidenta Emanuerla Makrona iecerētās pensiju sistēmas reformas īstenošanā, kas paredz pensionēšanās vecumu pilnas pensijas saņemšanai palielināt no 62 līdz 64 gadiem.
Pensiju sistēmas otrā līmeņa uzkrājuma mantošanai kopš gada sākuma ir pieteikušās 10 195 personas, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Iveta Daine.
Izskatot lietu par minimālo pensiju, Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments nolēmis iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par valsts garantētās pensijas minimālā apmēra atbilstību Satversmes 109. pantam.
Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību administratīvajā lietā par vecuma pensijas minimālo apmēru, lai iesniegtu pieteikumu Satversmes tiesā (ST), pavēstīja Senāta pārstāve Baiba Kataja.