Saeimas opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) rosina grozīt likumu "Par valsts pensijām", tajā paredzot iespēju pensijas indeksēt divas reizes gadā, ja vidējais patēriņa cenu līmenis atbilstošajā periodā kāpis vismaz par 5%.
Iedzīvotāju iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" ir savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 000 parakstu par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma brīvprātīgu izņemšanu.
Visu konservatīvo valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums pagājušā gada laikā bija negatīvs, kamēr visu aktīvo un visu sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Saeimas opozīcijas politiķi rosina nodrošināt piemaksas pensijām no 2023.gada un piešķirt finansējumu nākamgad paredzēto 14.Saeimas vēlēšanu norisei atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) prasītajam.
Latvijā katru gadu rudenī tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. Šoruden tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro.
Kā liecina Labklājības ministrijas aprēķini, šī gada indeksācijā pensijas palielināsies vidēji par 16 līdz 20 eiro. Vienlaikus ar pensiju šogad rudenī palielinās arī pensiju piemaksu.
Pensiju un atlīdzību indeksācija notiks šā gada 1. oktobrī, tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro.
Šī gada 1.oktobrī, kā ierasts, notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, tādējādi tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro, informēja Labklājības ministrijā.
Ja Latvijā nebūtu pensiju otrā līmeņa “kā integrālas pensiju sistēmas daļa”, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaugtu par vismaz desmit līdz piecpadsmit procentiem, uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. Finanšu nozares asociācija un Labklājības ministrija vienojusies nesamazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī.
Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē, liecina starptautiskās kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indekss 2020, analizējot vairāku kritēriju kopumu: demogrāfiju, pensiju sistēmu, valsts finansiālo stāvokli.
Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.
Saeima šodien galīgajā atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vienreizēja pabalsta 200 eiro apmērā izmaksu arī izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
Labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktā ideja par iespēju samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī nopietni sašūpojusi sabiedrību – strādājošās un nodokļu maksājošās sabiedrības acīs atbalsta šim priekšlikumam noteikti nav.
Pensiju 2. līmenī šobrīd iesaistījušies 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Viņu izvēlētie pensiju plāni katrs uzrāda atšķirīgu ienesīgumu. Atšķirībā no pagājušā gada marta beigām, kad visi 2. pensiju līmenī pieejamie plāni 6 mēnešu ietvaros strādāja ar zaudējumiem, šobrīd gandrīz visu pensiju ieguldījumu plāni tiešām ir ienesīgi.
Jau vairākus gadus Latvijā ir spēkā pensiju likuma norma, saskaņā ar kuru miruša pensionāra laulātajam ir tiesības saņemt pabalstu. Tomēr daļai pensionāru atraitņu šādas tiesības likumā nav paredzētas. Tie ir bijušo Augstākās padomes deputātu laulātie.