Desmit seniori Latvijā saņem vecuma pensiju, kas ir lielāka par 5233 eiro mēnesī. Šo pensionāru vidējais apdrošināšanas stāžs ir 48 gadi, un lielākā daļa no šiem senioriem vēl joprojām turpina strādāt, Neatkarīgā noskaidroja Labklājības ministrijā.
Labklājības ministre Ramona Petraviča pieļauj, ka nākotnē varētu izskatīt jautājumu par būtiski lielāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu lielajām pensijām. «Mums ir pensionāri, kuri saņem pensijās tūkstošus, bet nodokli maksā tikpat lielu kā tas pensionārs, kuram pensija ir 300 eiro,» sacīja labklājības ministre.
“Esam apskatījuši dažādus variantus, tai skaitā, ka pensijas varētu aprēķināt, piemēram, katru darba stāža gadu novērtējot ar astoņiem eiro, līdz ar to katru gadu tam būtu nepieciešami 200 miljoni eiro. Bet tad piecu gadu laikā mēs iztērētu visu sociālo budžetu un pensijas vispār nevarētu izmaksāt. Uz to ir jāskatās atbildīgi,” RīgaTV 24 raidījumā “Kārtības Rullis”, komentējot iespējas palielināt pensijas, sacīja Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Labklājības ministre Ramona Petraviča ir gandarīta, ka šāgada pensiju indeksācija būs lielākā pēdējo gadu laikā, tomēr jāatzīst, ka izmaiņas pensiju likumā, kas šādu indeksāciju ļauj īstenot, pieņēma vēl iepriekšējā Saeima.
Steidzami jāveic pasākumi, lai uzlabotu vecākās paaudzes iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas dome, kurā pārstāvētas 130 pensionāru organizācijas no visas Latvijas. Seniori aicina Saeimu un valdību neatliekami pievērsties pensionāru nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības pieauguma problēmai. Pirmdien Latvijas Pensionāru federācija vienojās par šādu aicinājumu politiķiem. Īpaši neapmierināti pensionāri ir ar faktu, ka senioru jautājumiem neviens nepievērš pienācīgu uzmanību, kā rezultātā nav nekādu likumdošanas iniciatīvu un priekšlikumu pensionāru dzīves uzlabošanai.
“Tiesiskais nihilisms diemžēl ir sasniedzis arī labklājības nozari,” atzīst Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, vērtējot labklājības ministres Ramonas Petravičas paziņojumu par bezdarbnieku pabalsta apjoma un termiņa samazināšanu, “nav jāievēro spēkā esošais likums “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kā arī pēkšņi 2 miljoni no sociālā budžeta tiek “pārlikti” uz pamatbudžetu… Darbinieki, kas šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, - tiek dots signāls - nemaksājiet: valstij nevar ticēt!”
Saeima šodien lēma nenodot izskatīšanai komisijās grozījumus, kas paredz, ka pensiju, pabalstu un atlīdzības izmaksa dzīvesvietā personām ar invaliditāti un personām, kuras sasniegušas 80 gadu vecumu, jānodrošina par valsts budžeta līdzekļiem.
Šonedēļ Labklājības ministre Ramona Petraviča informēja, ka tiks samazināts bezdarbnieku pabalsta izmaksas apmērs un laiks. Iespējams, tas pamudinājis par pabalstu sistēmu Latvijā izteikties arī Saeimas deputātu Jāni Dombravu.
Ietaupījumu, kas tiks iegūts no bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika un apmēra samazināšanas, plānots novirzīt minimālo pensiju, kā arī valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, skaidroja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Divi miljoni eiro – tik daudz naudas būtu nepieciešams, lai varētu nosegt pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksu pieaugumu vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šo summu Labklājības ministrija aprēķinājusi un lūgusi valdību piešķirt papildus, tomēr saspringtās budžeta situācijas dēļ ministrijas priekšlikumi valdībā atsaucību nav guvuši. Šonedēļ pensiju piegādes jautājumu skatīs Saeimas deputāti.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien uzdevis labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) kopīgi rast risinājumu valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Latvijas Pensionāru federācija (LPF) iestāsies par 2,3 miljonu eiro novirzīšanu pensiju un pabalstu piegādes sadārdzinājuma segšanai, sacīja federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Nesenās peripetijas ap iesaldētajām pensijām PNB bankā un senioru bažas par savu vecumdienu nodrošinājumu rosinājušas daudzus pensionārus apsvērt iespēju turpmāk pensiju saņemt nevis ar bankas, bet pasta starpniecību. Taču jārēķinās, ka no nākamā gada pensijas vai pabalsta piegāde dzīvesvietā būs uz pusi dārgāka, nekā tā ir šogad.
Aizvadītās nedēļas beigās pensiju un pabalstu izmaksa "PNB bankā" tika pārtraukta 10 342 klientiem, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.
Labklājības ministrija izziņojusi šāgada pensiju indeksācijā piemērojamos indeksus – vispārējā gadījumā tas būs 1,0719, tomēr, tā kā pensiju palielinājums atkarīgs no katra pensionāra darba jeb apdrošināšanas stāža, arī šie indeksi ir dažādi. Lielāki tiem, kuriem lielāks darba stāžs. Vēl jāņem vērā, ka uz rokas saņemamo pensijas apmēru ietekmēs arī pēc pensijas indeksācijas piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nenoliedzami samazinās pensijas pielikumu.
Valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, vajadzēs izšķirties, vai atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu. Saeimā pensiju jautājumu darba grupā panākta vienošanās par pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem, kuri aizgāja pensijā, sākot no 2012. gada, tomēr politiski ar to ir par maz, jo ir nepieciešams Saeimas vai valdības atbalsts.
Pensiju piemaksu jautājums gruzd jau ilgāku laiku. Seniori, kuri pensionējas pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu nesaņem, lai arī daļai vēl padomju laikos nostrādāti pat 20 un vairāk gadu. Lai arī drīz būs gads, kopš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā «stāv» grozījumi, kas likvidētu netaisnību pret lielu daļu pensionāru un atjaunotu pensiju piemaksu piešķiršanu, vakar komisija pat konceptuāli nelēma par kādu no variantiem.