Lai gan pensiju piemaksas “jaunajiem” pensionāriem esot Labklājības ministrijas prioritāte numur viens, tomēr situācija valsts budžetā nākamajā gadā, visticamāk, neļaus piepildīt šo mērķi un piemaksas piešķirt.
Cilvēks ar invaliditāti uzvarējis tiesā valsti par tiesībām saņemt invaliditātes pensiju. Augstākā tiesa lietā par invaliditātes pensijas saņemšanu atcēlusi šai personai nelabvēlīgo apgabaltiesas spriedumu.
Pašlaik pensiju piemaksas ir piešķirtas un tās saņem tikai tie pensionāri, kuri pensionējušies līdz 2011. gada beigām, savukārt pensionāri, pat ja nostrādājuši tikpat daudz gadu vēl padomju laikā, saņemt pensiju piemaksu nevar.
Pensiju bāzes apmēra celšana līdz 163 eiro esošo 80 eiro vietā ir labs pirmais solis, tomēr šī summa būtu jāpalielina, šādu nostāju pauda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes priekšsēdētāja Aija Barča.
Labklājības ministrija, pamatojoties uz jaunu metodi, kā rēķināt sociālo pabalstu un pensiju minimālos apmērus, piedāvā minimālo vecuma pensiju no 2021. gada palielināt līdz 163 eiro. Tā būtu vecuma pensijas pamata bāze, kas ļautu vēl lielāku minimālo pensiju noteikt pensionāriem ar lielāku darba stāžu.
Grieķijas tiesa otrdien lēmusi par labu pensionāriem kolektīvajā tiesas prāvā, kurā pensionāri pieprasīja kompensēt starptautisko aizdevumu laikā ciestos zaudējumus ienākumos.
“Ja pensijas būtu pienācīgā līmenī, mēs nerunātu par to, vai ir slikti vai labi aplikt pensijas ar nodokli. Ja pensija ir zem nabadzības riska sliekšņa, cik pamatoti ir nenodrošināt cilvēka cienīgu izdzīvošanas līmeni īpaši cilvēkiem, kas ir godprātīgi strādājuši un darba stāžu krājuši ne ar sociālajām iemaksām, bet svarīgi bija nostrādātie gadi,” RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” par pensiju kritiski zemo slieksni sacīja Tiesībsargs Juris Jansons.
Visu valsts fondēto pensiju shēmas aktīvo, sabalansēto un konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums šogad aprīļa vidū gada laikā ir negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra apstiprina, ka pensijas vai pabalsta piegādes mājās izmaksas pensionāram Covid-19 epidēmijas radītās ārkārtas situācijas laikā nav mainījušās un joprojām ir 2,39 eiro mēnesī. Vairāki seniori ir interesējušies, kāpēc, savukārt, Latvijas pasts piedāvā senioriem palikt mājās un saņemt pensiju dzīvesvietā, bet jau par citu maksu – divkārt lielāku.
Laikā, kad valstī ir izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar Covid-19 izplatību, cilvēkiem rodas daudz jautājumu par savu pensiju, jo sevišķi redzot, kas notiek ar valsts fondēto pensiju kapitāla uzkrājumu. Jāuzsver, ka pensiju sistēmas 2.līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā cilvēka pensijai.
Nesagaidot konkrētu lēmumu netaisnības likvidēšanā attiecībā uz pensiju piemaksām, Satversmes tiesu tuvākajās dienās sasniegs pieteikums, apstrīdot pensiju likuma normu atbilstību Satversmei.
Par minimālās invaliditātes pensijas neatbilstību Satversmei tiesībsargs Juris Jansons piektdien iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā (ST), informēja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Latvijas Pensionāru federācija aicina Saeimu pensionāriem, kuru stāžs ir vismaz 30 gadi, pensijas noteikt iztikas minimuma līmenī, savukārt tiem senioriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada, piešķirt pensiju piemaksas. Par šādām prasībām pensionāri nobalsoja Latvijas Pensionāru federācijas domes sēdē pirmdien, uz kuru pulcējās seniori no 90 dažādām organizācijām.
Vairāk nekā 70 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kuri ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, ir izdarījuši savu izvēli, kā rīkoties ar savu pensiju uzkrājumu gadījumā, ja viņi nomirst pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Lielākā daļa personu vēlas, lai pensiju 2. līmeņa uzkrājums paliek mantojumā Civillikuma noteiktā kārtībā, ko saņemtu mantinieki.
Ar pašreizējo vecuma pensijas minimālo apmēru nav iespējams nodrošināt cilvēka cienīgu eksistenci, Saeimas deputātiem atgādināja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska. Lai arī šogad vecuma pensijas pamata bāzes apmērs palielināts līdz 80 eiro, ne šis pamata apmērs, kam piemēro koeficientu, ne arī pati lielākā minimālā pensija cilvēkiem ar vismaz 41 gada darba stāžu nesasniedz trūcīgas personas slieksni. Tiesībsargs vērsies Satversmes tiesā, aicinot tiesu vērtēt, vai minimālā pensija atbilst valsts pamatlikumā noteiktajām tiesībām uz cilvēka cienīgu dzīvi.