Pensijas

Pensiju piemaksu jautājums gruzd jau ilgāku laiku. Seniori, kuri pensionējas pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu nesaņem, lai arī daļai vēl padomju laikos nostrādāti pat 20 un vairāk gadu. Lai arī drīz būs gads, kopš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā «stāv» grozījumi, kas likvidētu netaisnību pret lielu daļu pensionāru un atjaunotu pensiju piemaksu piešķiršanu, vakar komisija pat konceptuāli nelēma par kādu no variantiem.

No sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma par 57,9 miljoniem eiro līdz sociālās apdrošināšanas klientiem nonākuši 6,4 miljoni, bet toties ierēdņu algu kopējais pielikums sasniedzis 56,5 miljonus eiro.

Diasporas likums ir stājies spēkā ar šā gada 1. janvāri, bet daži likuma panti pagaidām, kamēr nav apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem, atgādina labas gribas žestu. Piemēram, pensijas vecuma cilvēki, kuri būtu gatavi pārcelties uz dzīvi Latvijā, vēl nevar būt pārliecināti, ka uz viņu Anglijā nopelnīto pensiju attieksies likumā ierakstītā norma.

Palielināt pensiju piemaksas un tās piešķirt visiem pensionāriem, paaugstināt minimālās pensijas apmēru, pensiju indeksācijā izmantot lielāku koeficientu – šīs un vēl citas Labklājības ministrijas pieteiktās prioritātes pensiju sistēmas attīstībā prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus, turklāt ne tikai no sociālās apdrošināšanas speciālā, bet arī no pamata budžeta. Latvijas Pensionāru federācija arī pieprasa straujāk audzēt pensiju neapliekamo minimumu, jo pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā pat no pensijām, kuras faktiski ir uz nabadzības robežas.

Pēc saņemtās informācijas par konstatētajām kļūdām 2018. gadā izmaksāto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju datu nodošanā Valsts ieņēmumu dienestam un tā ietekmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, labklājības ministre Ramona Petraviča pieprasījusi VSAA direktorei Inesei Šmitiņai nodrošināt kļūdu novēršanu un veikt atkārtotu datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā līdz š.g. 22. martam.

No jaunās labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritāšu saraksta pazudusi deinstitucionalizācija, bet zemo pensiju palielināšana atlikta uz 2020. gadu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, stāstot par labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem, ministre šim gadam iezīmēja tikai trīs – paaugstināt valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algas, palielināt cilvēku ar invaliditāti kopšanas pabalstu un atbalstīt adoptētājus.

Tā notiktu tikai krīzes situācijā, Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa. Uz to, ka tā notiks tikai ārkārtas situācijā, jācer ikvienam Lielbritānijā strādājošajiem Latvijas tautietim. Bet teorētiski ir iespējams, ka Lielbritānija, izstājoties no Eiropas Savienības (ES) bez izstāšanās līguma, var pārtraukt maksāt britu valsts pensiju tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši Lielbritānijā un šo pensiju nopelnījuši. Tādā gadījumā Latvijas puse nodrošinās tikai minimālās sociālās garantijas. Piemēram, tādu pabalstu, lai cilvēka ienākumi mēnesī būtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Bail pat minēt, cik tas ir liels…

Indeksējot pensijas, šogad lielākie ieguvēji būs seniori, kuriem darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja jaunā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) paredzēts atcelt «vecumu kā dzīves posmu, kas saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības».

Latvijas valsts 2018. gadā paņēmusi no saviem iedzīvotājiem un atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem vairāk nekā pusmiljardu eiro bez garantijām kādreiz atgūt pat naudas nominālvērtību.

Bez nākamā gada budžeta pieņemšanas nevar tikt palielināta minimālā pensija, sociālo darbinieku algas, kā arī nodrošināts finansējums labklājības jomā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras sniedz atbalstu politikas veidošanā, atzina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Jauno valdību veidojošās Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu izpildei pensiju un pabalstu jomā nepieciešami simtiem miljonu eiro, aplēsusi Finanšu ministrija. Bet visu jaunveidojamās valdības darbības plānā iekļauto ideju realizācijai kopumā vajadzīgi pat vairāk nekā 1,7 miljardi eiro, tādēļ topošās valdības plānu pārējie partneri uzskata par praktiski neizpildāmu. Taču JKP piedāvā palielināt minimālo pensiju, kas ir zema un par ko Latviju starptautiskie eksperti kritizē jau gadiem.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" aicina grozīt šobrīd pastāvošo mehānismu valsts fondēto pensiju jeb otrā pensiju līmeņa ieguldījumu plānu izvēlei, norāda kompānijas izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Palielināt minimālo pensiju, nosakot katra darba stāža vērtību eiro, piešķirt pabalstus vientuļajiem pensionāriem, ieviest īpašu pensiju barikāžu dalībniekiem – šos un citus priekšlikumus pensiju likuma grozījumiem apsprieda vakar Saeima. Tā kā īsi pirms vēlēšanām izmaiņām tika atvērts likums Par valsts pensijām, nevienam nebija ilūziju, ka priekšlikumi būs, un būs arī tādi, par kuriem pensiju jomas ekspertiem «mati celsies stāvus».

Krievijas Valsts dome ceturtdien trešajā un galīgajā lasījumā apstiprinājusi likumprojektu par pensijas vecuma paaugstināšanu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par valsts pensijām, paredzot no 2019.gada indeksēt ne tikai pensiju, bet arīdzan piemaksu, kas piešķirta par uzkrāto darba stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.

1. oktobrī, saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, Latvijā notiks pensiju indeksācija. Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Saeima šodien galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.

Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) prezidents Agris Sūna ir izplatījis nepatiesu informāciju par to, ka valdība it kā cenšas atņemt izdienas pensijas dienestos strādājošām amatpersonām, teikts iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) paziņojumā.