Vecuma pensiju minimālais apmērs, iespējams, neatbilst satversmei; Satversmes tiesa to pārskatīs

Satversmes tiesa (ST) šodien plkst.10 sāks izskatīt lietu par normām, kuras nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru, informē tiesa.

Pieteikuma iesniedzēji ir Augstākā tiesa (AT) un tiesībsargs Juris Jansons.

Pieteikuma iesniedzējs - AT - uzskata, ka Satversmes 109.pantam neatbilst "Noteikumu par vecuma pensijas minimālo apmēru" pāris punkti, kuri nosaka, ka minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, un "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību", kas nosaka, ka Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs ir 64,03 eiro.

Savukārt Tiesībsargs uzskata, ka minētās normas neatbilst Satversmes 1., 91. un 109.pantam.

Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 91.pants, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekš un tā tiesības tiek īstenotas bez diskriminācijas. 109.pants nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos.

AT pamatoja iesniegumu, norādot, ka tās izskatīšanā atrodas administratīvā lietā, kurā persona iebilst pret aprēķinātās vecuma pensijas apmēru. Pēc AT domām, personai sākotnēji aprēķinātās vecuma pensijas apmērs bijis mazāks par valstī noteikto minimālo apmēru, tādēļ Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra personai piešķīra vecuma pensiju, to paaugstinot līdz minimālajam apmēram 83,24 eiro apmērā, bet pēc 2019.gadā veiktās indeksācijas viņa pensija esot 110,60 eiro mēnesī, un pēc personas uzskatiem tas nesniedzot atbilstošu sociālo nodrošinājumu.

AT norādīja, ka likumdevējs esot veicis pasākumus Satversmes 109.pantā ietverto tiesību uz sociālo nodrošinājumu īstenošanai, taču pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts nav nodrošinājusi personai tās izskatīšanā esošajā lietā šo tiesību īstenošanu vismaz minimālā apmērā. Proti, personai piešķirtā vecuma pensija esot acīmredzami nepietiekama cilvēka cienīgas eksistences nodrošināšanai.

Pašlaik esošās normas paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs var būt tāds, kas nesasniedz 40-50% no patērētāju ienākumu mediānas. Tādējādi valsts neesot izpildījusi pienākumu nodrošināt personas tiesības uz vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā.

Tiesībsargs norādīja, ka paredzot personai tiesības saņemt vecuma pensiju vismaz minimālā apmērā, valsts formāli esot izpildījusi pienākumu nodrošināt tiesības uz sociālo nodrošinājumu minimālajā līmenī, bet pat ar vislielāko apdrošināšanas stāžu vecuma pensijas minimālais apmērs Latvijā neesot uzskatāms par pietiekamu.

Jansons sacīja, ka vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķina bāzes lielums esot noteikts, ņemot vērā valsts finansiālās iespējas konkrētajā brīdī, nevis izmantojot noteiktu metodoloģiju un balstoties valsts ekonomiskajos rādītājos.

Tiesībsargs norāda, ka vecuma pensijas minimālā apmēra saņēmēji esot nostādīti cilvēka cieņu pazemojošā situācijā, jo iepriekšminētās normas veidoja diskrimināciju, balstoties uz personas vecumu un sociālo stāvokli, jo liela vecuma pensijas saņēmēju daļa tiekot pakļauta sociālās atstumtības riskam un citām nelabvēlīgām sekām.

Tiesībsargs uzskata, ka situācija, kad koeficientu piemērošana tiek piemērota tikai tām personām, kuru apdrošināšanas stāžs sākot no 15 gadiem, nav pieņemama.

Ministru kabinets (MK) uzskata, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 1., 91. un 109.pantam.

MK norādīja, ka noteiktais vecuma pensijas minimālais apmērs tābrīža situācijai neesot bijis pietiekams pietiekams, tāpēc bijis nepieciešams to pārskatīt. Tādēļ no 2020.gada 1.janvāra vecuma pensijas minimālā apmēra bāze palielināta no 64.03 eiro līdz 80 eiro.

Atbildes rakstā MK sacīja, ka Satversmes 109.pantā ietvertās tiesības uz sociālo nodrošinājumu neparedzot personām tiesības uz konkrētu pensijas apmēru un dodot valstij plašas iespējas šīs tiesības konkretizēt. MK piekrīt, ka tikai ar vecuma pensijas minimālo apmēru nav iespējams pilnībā nodrošināt personas pamatvajadzības, bet norādīja, ka sociālā palīdzība tiekot nodrošināta arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, ar valsts un pašvaldību sociālajiem pabalstiem un sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem.

Tāpat MK sacīja, ka neuzskata, ka vecuma pensijas apmērs esot diskriminējošs, jo vecuma pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, ņemot vērā pensijas sākuma kapitālu, pensijas kapitālu un pensionēšanās vecumu.

ST informēja, ka tiesā piedalīsies Saeimas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kontroles, Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji.