Neviens neapstrīdēs, ka aizvadītajā gadā sociālajā jomā būtiskākie notikumi saistīti ar pensiju jautājumiem un minimālo sociālo nodrošinājumu. Satversmes tiesa atzina par neatbilstošām Satversmei normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru. Minimālās vecuma pensijas apmērs izraisa pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ.
Tāpat par neatbilstošiem Satversmei 2020. gadā atzīta vēl virkne likumu un noteikumu normu, kas saistītas ar valsts sociālo nodrošinājumu un garantēto iztikas minimumu.
Lai arī minimālā pensija ir palielināta, likumdevējiem pagaidām nav izdevies atbildēt uz jautājumu par minimālo pensiju un pabalstu mērķi un būtību. Neatrisināts ir arī jautājums par izdienas pensiju nākotni.
Brīdī, kad Satversmes tiesa skatīja jautājumu par minimālo pensiju, tās pamata apmērs bija vien 80 eiro, un, lai arī valdība un Saeima jau bija pieņēmušas izmaiņas likumā, palielinot šo minimumu līdz 109 eiro, neatbildēts vēl līdz šodienai ir jautājums, vai arī 109 eiro ir atbilstoši cilvēka cienīgai dzīvei, vai šī naudas summa ir domāta pamatvajadzību apmierināšanai un vispār, kāds ir minimālās pensijas mērķis.
Augstākā tiesa, kas bija viena no pieteikuma iesniedzējiem Satversmes tiesā, norādīja, ka “likumdevējs veicis pasākumus tiesību uz sociālo nodrošinājumu īstenošanai, tomēr valsts nav nodrošinājusi šo tiesību īstenošanu vismaz minimālā apmērā”. Proti, valsts vecuma pensijas minimālais apmērs ir zemāks par nabadzības slieksni. Satversmes tiesa savukārt secināja, ka
likumdevējs nav noregulējis būtiskākos ar vecuma pensijas minimālā apmēra noteikšanu saistītos jautājumus.
Proti, nav noteikts ne mērķis, kādēļ būtu nosakāma minimālās vecuma pensijas aprēķina bāze, ne arī mērķis, kas ar šo bāzi vai piešķirto pensijas apmēru būtu jāsasniedz.
Arī šogad būs “nabadzības pensija”
Jāatgādina, ka brīdī, kad Satversmes tiesa sāka skatīt šo lietu, un vēl līdz 2020. gada beigām minimālā pensijas bāze bija 80 eiro, līdz ar to mazākā minimālā pensija bija 88 eiro, bet lielākā minimālā pensija - 136 eiro. Tomēr no 2021. gada ir paredzēts minimālo pensiju palielināt - tās mazākais apmērs būs 149 eiro, bet lielākais 220 eiro.
Taču, izvērtējot, kāds 2021. gadā ir noteikts nabadzības slieksnis, proti, ienākumi personai, lai to atzītu par trūcīgu, jāsecina, ka minimālā pensija, pat senioriem ar vislielāko darba stāžu, jau atkal būs mazāka par šo slieksni. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Faktiski visi cilvēki ar minimālo pensiju ir nabadzīgi.
Kā Saeima vērtēs Satversmes tiesas spriedumus un vai tā veiks kādas izmaiņas, ja jau minimālā pensija tiek palielināta vai mainīts sociālā nodrošinājuma pabalsts? Visticamāk, notiks minimālās pensijas apmēra noteikšanas izvērtēšana atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam. Saeimai pavisam noteikti ir jāatbild uz jautājumiem par minimālās pensijas mērķi un to, kādas vajadzības šai pensijai, kas daudziem pensionāriem ir vienīgais ienākums vecumdienās, ir jānodrošina.
Tāpat jāatbild uz jautājumiem par visu sociālās drošības sistēmu kopumā - sabiedrība ir tiesīga sagaidīt kompetentu analīzi šajā jomā.
Runājot par pensijām, ir vēl vairāki būtiski jautājumi, ko jau dažādās viedokļu grupās ir pauduši arī paši pensionāri. Kas notiek ar pensijām, kas nav minimālā apmērā, bet, palielinoties tieši minimumam, pensija, ko seniors saņem tikai un vienīgi atbilstoši savam darba stāžam, strauji var pietuvoties minimālajai pensijai? Jā, pensijas indeksē, tomēr tas nenosedz šo starpības samazināšanos. Kā šādā situācijā rīkoties? Otrs jautājums ir par pensiju neapliekamo minimumu, kas nedaudz ir palielināts 2021. gadā uz 330 eiro, kas ir tikai nedaudz virs nabadzības sliekšņa. Valstī izveidojusies situācija, ka pat seniori, kuri saņem pensiju tuvu nabadzības slieksnim, maksā iedzīvotāja ienākuma nodokli. Vai tas ir pareizi? Nē.
Ne eksperti, ne politiķi 2020. gada laikā tomēr nespēja atbildēt uz jautājumu, kas notiks ar izdienas pensiju sistēmu. Valsts kontrole pēc savām revīzijām uzstājīgi aicina analizēt un reformēt izdienas pensijas, kas nākotnē var kļūt par nepanesamu slogu valsts budžetam. Tikmēr kopsaucēju atrast nav izdevies, jo politiķiem ir jāmanevrē starp dažādām iedzīvotāju, noteiktu nozaru pārstāvju grupām, kuras uzstājīgi pieprasa izdienas pensijas saglabāt, kā arī tās piešķirt arvien jaunām nodarbināto grupām. Problēma ir tajā, ka nozares ministri (piemēram, iekšlietu) aizstāv (saprotams) savā nozarē strādājošos un atbalsta izdienas pensijas, savukārt paskatīties no augšas uz visu pensiju sistēmu kopumā īsti nevienam neizdodas, izņemot Labklājības ministriju, kurai novest izdienas pensiju sistēmas reformu līdz galam neizdodas daudzo un dažādo grupu interešu dēļ.
