Pensijas

Nauda pensiju piegāžu tarifa sadārdzinājuma kompensēšanai ir rasta, šodien Saeimas sēdē atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Divi miljoni eiro – tik daudz naudas būtu nepieciešams, lai varētu nosegt pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksu pieaugumu vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šo summu Labklājības ministrija aprēķinājusi un lūgusi valdību piešķirt papildus, tomēr saspringtās budžeta situācijas dēļ ministrijas priekšlikumi valdībā atsaucību nav guvuši. Šonedēļ pensiju piegādes jautājumu skatīs Saeimas deputāti.

 Pensiju piegādes sadārdzinājuma kompensēšanai Labklājības ministrijā (LM) rezervju nav, par labklājības ministres (LM) Ramonas Petravičas (KPV LV) pausto informēja viņas padomniece Liesma Kalve.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien uzdevis labklājības ministrei Ramonai Petravičai (KPV LV) un satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) kopīgi rast risinājumu valsts pensiju, pabalstu un atlīdzību piegādes izmaksu sadārdzinājuma kompensēšanai, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) iestāsies par 2,3 miljonu eiro novirzīšanu pensiju un pabalstu piegādes sadārdzinājuma segšanai, sacīja federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Nesenās peripetijas ap iesaldētajām pensijām PNB bankā un senioru bažas par savu vecumdienu nodrošinājumu rosinājušas daudzus pensionārus apsvērt iespēju turpmāk pensiju saņemt nevis ar bankas, bet pasta starpniecību. Taču jārēķinās, ka no nākamā gada pensijas vai pabalsta piegāde dzīvesvietā būs uz pusi dārgāka, nekā tā ir šogad.

Aizvadītās nedēļas beigās pensiju un pabalstu izmaksa "PNB bankā" tika pārtraukta 10 342 klientiem, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.

Labklājības ministrija izziņojusi šāgada pensiju indeksācijā piemērojamos indeksus – vispārējā gadījumā tas būs 1,0719, tomēr, tā kā pensiju palielinājums atkarīgs no katra pensionāra darba jeb apdrošināšanas stāža, arī šie indeksi ir dažādi. Lielāki tiem, kuriem lielāks darba stāžs. Vēl jāņem vērā, ka uz rokas saņemamo pensijas apmēru ietekmēs arī pēc pensijas indeksācijas piemērotais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas nenoliedzami samazinās pensijas pielikumu.

Valdībai, veidojot nākamā gada budžetu, vajadzēs izšķirties, vai atjaunot pensiju piemaksu piešķiršanu. Saeimā pensiju jautājumu darba grupā panākta vienošanās par pensiju piemaksu piešķiršanu pensionāriem, kuri aizgāja pensijā, sākot no 2012. gada, tomēr politiski ar to ir par maz, jo ir nepieciešams Saeimas vai valdības atbalsts.

Pensiju piemaksu jautājums gruzd jau ilgāku laiku. Seniori, kuri pensionējas pēc 2012. gada, pensiju piemaksu par darba stāžu nesaņem, lai arī daļai vēl padomju laikos nostrādāti pat 20 un vairāk gadu. Lai arī drīz būs gads, kopš Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā «stāv» grozījumi, kas likvidētu netaisnību pret lielu daļu pensionāru un atjaunotu pensiju piemaksu piešķiršanu, vakar komisija pat konceptuāli nelēma par kādu no variantiem.

No sociālās apdrošināšanas iemaksu pieauguma par 57,9 miljoniem eiro līdz sociālās apdrošināšanas klientiem nonākuši 6,4 miljoni, bet toties ierēdņu algu kopējais pielikums sasniedzis 56,5 miljonus eiro.

Diasporas likums ir stājies spēkā ar šā gada 1. janvāri, bet daži likuma panti pagaidām, kamēr nav apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem, atgādina labas gribas žestu. Piemēram, pensijas vecuma cilvēki, kuri būtu gatavi pārcelties uz dzīvi Latvijā, vēl nevar būt pārliecināti, ka uz viņu Anglijā nopelnīto pensiju attieksies likumā ierakstītā norma.

Palielināt pensiju piemaksas un tās piešķirt visiem pensionāriem, paaugstināt minimālās pensijas apmēru, pensiju indeksācijā izmantot lielāku koeficientu – šīs un vēl citas Labklājības ministrijas pieteiktās prioritātes pensiju sistēmas attīstībā prasa būtiskus papildu finanšu līdzekļus, turklāt ne tikai no sociālās apdrošināšanas speciālā, bet arī no pamata budžeta. Latvijas Pensionāru federācija arī pieprasa straujāk audzēt pensiju neapliekamo minimumu, jo pašlaik iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāmaksā pat no pensijām, kuras faktiski ir uz nabadzības robežas.

Pēc saņemtās informācijas par konstatētajām kļūdām 2018. gadā izmaksāto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pensiju datu nodošanā Valsts ieņēmumu dienestam un tā ietekmi uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, labklājības ministre Ramona Petraviča pieprasījusi VSAA direktorei Inesei Šmitiņai nodrošināt kļūdu novēršanu un veikt atkārtotu datu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā līdz š.g. 22. martam.

No jaunās labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritāšu saraksta pazudusi deinstitucionalizācija, bet zemo pensiju palielināšana atlikta uz 2020. gadu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, stāstot par labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem, ministre šim gadam iezīmēja tikai trīs – paaugstināt valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algas, palielināt cilvēku ar invaliditāti kopšanas pabalstu un atbalstīt adoptētājus.

Tā notiktu tikai krīzes situācijā, Neatkarīgajai saka Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa. Uz to, ka tā notiks tikai ārkārtas situācijā, jācer ikvienam Lielbritānijā strādājošajiem Latvijas tautietim. Bet teorētiski ir iespējams, ka Lielbritānija, izstājoties no Eiropas Savienības (ES) bez izstāšanās līguma, var pārtraukt maksāt britu valsts pensiju tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši Lielbritānijā un šo pensiju nopelnījuši. Tādā gadījumā Latvijas puse nodrošinās tikai minimālās sociālās garantijas. Piemēram, tādu pabalstu, lai cilvēka ienākumi mēnesī būtu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta līmenī. Bail pat minēt, cik tas ir liels…

Indeksējot pensijas, šogad lielākie ieguvēji būs seniori, kuriem darba stāžs ir 45 gadi un vairāk, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja jaunā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam (NAP2027) paredzēts atcelt «vecumu kā dzīves posmu, kas saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības».

Latvijas valsts 2018. gadā paņēmusi no saviem iedzīvotājiem un atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem vairāk nekā pusmiljardu eiro bez garantijām kādreiz atgūt pat naudas nominālvērtību.

Bez nākamā gada budžeta pieņemšanas nevar tikt palielināta minimālā pensija, sociālo darbinieku algas, kā arī nodrošināts finansējums labklājības jomā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras sniedz atbalstu politikas veidošanā, atzina labklājības ministrs Jānis Reirs (V).