Pensionāru federācija komentē minimālās pensijas apmēra celšanu; vai tas apmierina?

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Pensiju bāzes apmēra celšana līdz 163 eiro esošo 80 eiro vietā ir labs pirmais solis, tomēr šī summa būtu jāpalielina, šādu nostāju pauda Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) valdes priekšsēdētāja Aija Barča.

Organizācijas ieskatā, pensiju bāzes apmērs būtu ceļams no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tomēr pirms tam būtu jāpabeidz jaunā iztikas minimuma groza izstrāde, pie kā patlaban strādā Labklājības ministrijā. Tādējādi varētu nonākt pie precīzas summas, ar kuru persona varētu sev nodrošināt nepieciešamo iztiku.

Tāpat, LPF uzsver, ka piemaksa, kas jānodrošina, lai pensija sasniegtu tās minimālo apmēru, būtu jāveic no pamatbudžeta. Aprēķinot pensiju, vērā tiek ņemts darba stāžs, kā rezultātā atsevišķos gadījumos personām ar nepietiekamu darba stāžu aprēķinātā pensija var būt tikai 30 līdz 60 eiro, skaidroja Barča. Ņemot vērā, ka šādos gadījumos sociālās iemaksas var nebūt pietiekamas, viņas ieskatā, piemaksa, kas nepieciešama, lai pensija sasniegtu minimālo apmēru, būtu jāveic no valsts nevis sociālā budžeta.

Ņemot vērā minēto, viena no organizācijas pašreizējajām iecerēm ir izveidot informatīvu bukletu, kurā tiktu skaidrots, kāpēc ir jāveic sociālās iemaksas un jāizvairās no ēnu ekonomikas. Jau pērn organizācija izveidoja informatīvu materiālu senioriem, kurā ir pieejama informācija par pensiju sistēmu, tomēr šoreiz plānots, ka buklets primāri attieksies uz pirms-pensijas vecuma iedzīvotājiem.

Vaicāta par pensiju indeksāciju, Barča atklāja, ka pensionāri, kas šādu statusu ieguvuši pēc 2012.gada 1.janvāra, būs apbēdināti, jo neiegūs tādas pašas piemaksas kā tie, kuri pensionējās pirms tam.

Tomēr LPF liek lielas cerības uz labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), kura esot apliecinājusi, ka piemaksu piešķiršana pēc 2012.gada 1.janvāra pensijā aizgājušajiem senioriem ir viena no viņas prioritātēm.

Jau ziņots, ka, reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā.

Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, kas vēl tiekot precizēti, sociālā pabalsta, minimālās vecuma un invaliditātes pensiju celšanai vajadzētu līdz 150 miljoniem eiro 2021.gadā.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais