Saeima ceturtdien paguva vienā dienā divos lasījumos nobalsot par grozījumiem likumā Par valsts pensijām, ieviešot atraitņu pensijas ar oficiālo nosaukumu «pabalsts pārdzīvojušajam laulātajam».
Saeima šodien vērtēs likuma grozījumus, kas paredz, ka pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņemtu pabalstu 50% apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija arī vienojās aicināt parlamentu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtībā, kā arī izskatīt abos lasījumos šodienas parlamenta sēdē. Labklājības ministrs Jānis Reirs šorīt medijiem apliecināja, ka "atraitņu pensiju" sistēma valstij izmaksās tikai 8 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 52 miljonu eiro pārpalikumu sociālajā budžetā, ir samērojama summa.
Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus likuma izmaiņām, lai palielinātu sociālo nodrošinājumu vecumdienās bērnu vecākiem. To paredzēts darīt, veicot lielākas sociālās iemaksas par vecākiem laikā, kamēr viņi kopj mazuli vai bērnu ar invaliditāti. Tomēr šādas izmaiņas prasa pietiekami lielus finanšu resursus, kam jāvārds būs jāsaka gan Finanšu ministrijai, gan valdībai.
Es centīšos atbildēt uz Barčas k-dzes aicinājumu, rakstīt par pamanītajām kļūdām Sociālajā un darba lietu komisijā, vienlaicīgi par savu neapmierinātību ar pašreizējām darbībām pensiju lietās.
Pērn, saglabājoties augstai iedzīvotāju interesei par pensijas uzkrājumu veidošanu, turpinājās privāto pensiju plānu dalībnieku skaita pieauguma tendence un tika sasniegts jauns vēsturiskais maksimums dalībnieku veiktajām iemaksām, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisija.
Ak, šis pensionāru balsu vilinājums pirms vēlēšanām, kas vilka balsi pārvērš mīlīgā kazlēnu māmiņas balstiņā! Un kā gan ne – kazlēnu, atvainojiet, pensionāru tik daudz, ēst visiem gribas! Solījumu penionāriem priekšvēlēšanu programmās nav trūcis, ko nevar teikt par to izpildi.
Lai gan Saeimas deputāti noraidīja Latvijas Reģionu apvienības priekšlikumu grozīt pensiju likumu, ļaujot pensionāriem saņemt 50 procentu no mirušā laulātā pensijas kapitāla, tas nenozīmē, ka politiķi noraidījuši atraitņu pensiju ideju. Jau nākamnedēļ Saeimā pulcēsies darba grupa, lai spriestu par izmaiņām pensiju likumā, arī par precīzu atraiņu pensiju variantu.
Lielākā daļa Latvijas senioru saņem pensiju 200 – 300 eiro robežās. Šādu vecumdienu nodrošinājumu no valsts saņem gandrīz puse Latvijas pensionāru. Palielinoties pensiju neapliekamajam minimumam, daļa šo senioru no šā gada saņem nedaudz lielākas pensijas, tomēr lielai daļai pensionāru, kuri saņem pensijas līdz 250 eiro mēnesī, pensijas apmērs nodokļu reformas rezultātā nav mainījies.
Nodokļu reforma mazo pensiju saņēmējiem nekādu labumu nav nesusi. Reformas rezultātā palielinātais neapliekamais minimums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums viņus neskar, savukārt akcīzes nodokļa pieauguma izraisītā inflācija gan.
Nupat saņemtais OECD ziņojums, kurā iekļauts arī analītisks Latvijas pensiju izvērtējums, liek beidzot arī Labklājības ministrijai atzīt Latvijas pensionāru pazemojošo situāciju. Lai arī ministrs pasteidzās ar paziņojumu, ka OECD atzinusi Latvijas pensiju sistēmu kā "stabilu un ilgtspējīgu", tomēr viņam neizdevās noslēpt kritiku par sistēmas trūkumiem. Ir jāpārskata gan pensiju aprēķina sistēma, gan būtiski jāpārstrādā izdienas pensiju piešķiršanas nosacījumi.
Minimālās pensijas apmērs noteikti jāpalielina, taču tam nevajadzētu izmantot sociālā budžeta uzkrājumu, komentējot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšlikumus par pensiju sistēmu Latvijā, norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Lemjot par pensiju piemaksu palielināšanu senioriem, kuri lielāko darba mūžu nostrādājuši līdz 1996. gadam, aizmirsts par vienu pensionāru grupu, kuriem pensijas piemaksas būtu taisnīgi palielināt, bet tas pašreizējā pensiju likuma redakcijā nav paredzēts. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti plāno grozīt likumu un apmēram desmit tūkstošiem pensionāru ļaut saņemt par 50 eirocentiem lielākas piemaksas pie pensijas.
"ABLV Bank", kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "ABLV Asset Management" valsts fondēto pensiju plāna "ABLV aktīvais ieguldījumu plāns" līdzekļu turētājbanka turpmāk būs banka "Citadele", teikts bankas publiskotajā informācijā.
No 2018.gada 1.janvāra bankas klātienē un interneta bankās vairs nepieņems iedzīvotāju iesniegumus par dalību Valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2.līmenī, ziņo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve Iveta Daine.
Pensionāriem papildus jau esošajām pensijām ir jāsaņem viens procents no bērnu samaksātajiem nodokļiem, ar šādu priekšlikumu Demogrāfisko lietu padomes sēdē nācis klajā labklājības ministrs Jānis Reirs. Šāda sistēma veicinātu gan nodokļu maksāšanu, gan paaudžu solidaritāti.
Lai arī daži cilvēki ir kritizējuši šī gada pensiju indeksāciju, kas nodrošināja lielāku pieaugumu relatīvi lielākajām, nevis mazākajām pensijām, labklājības ministrs Jānis Reirs (V) uzskata, ka sistēma ir taisnīga.
Šodien tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 349 eiro, piemērojot tām indeksu 1,0439, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
Ja diskusijas par izdienas pensiju piešķiršanu muitniekiem būtu konstruktīvas, mēs tām piekristu, taču līdzšinējā, vairāk nekā desmit gadus ilgā sarunu pieredze mums rāda, ka vēlmes uzklausīt un saprast muitnieku argumentus par labu izdienas pensijām nav, sarunā ar Neatkarīgo saka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Neatkarīgās muitnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.