No jaunās labklājības ministres Ramonas Petravičas prioritāšu saraksta pazudusi deinstitucionalizācija, bet zemo pensiju palielināšana atlikta uz 2020. gadu. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, stāstot par labklājības nozares prioritārajiem pasākumiem, ministre šim gadam iezīmēja tikai trīs – paaugstināt valsts sociālās aprūpes centru darbinieku algas, palielināt cilvēku ar invaliditāti kopšanas pabalstu un atbalstīt adoptētājus.
Labklājības ministres iztaujāšana noritēja diezgan saspringtā gaisotnē, jo no deputātu puses tika uzdota virkne konkrētu jautājumu - gan par pensijām, gan cilvēku ar invaliditāti atbalsta sistēmu, gan par labklājības nozarē strādājošo atalgojumu, tomēr ne uz visiem jautājumiem ministre spēja atbildēt. R. Petraviča norādīja, ka viņa amatā ir tikai trīs nedēļas, kuru laikā neesot iespējams apzināt visus labklājības nozares jautājumus. «Vai jūs mani eksaminējat?» vaicāja R. Petraviča, kad viņai pajautāja, kādu pensiju saņem cilvēks ar 3. grupas invaliditāti.
Labklājības ministrijas sagatavotais ziņojums gan bija informatīvs, un tas parāda, ka labklājības nozares pamatbudžets šogad ir plānots par 26 miljoniem eiro lielāks nekā 2018. gadā, un kopumā 2019. gadā būs 694,7 miljoni eiro, no tā lielākā finansējuma sadaļa ir atvēlēta valsts sociālajiem pabalstiem - 294,8 miljoni eiro, kas attiecībā pret iepriekšējo gadu ir par četriem miljoniem eiro vairāk. Valsts sociālo pakalpojumu finansēšanai atvēlēti 90,7 miljoni eiro, kas ir par 10 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā.
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti gan lielāki ieņēmumi, gan lielāki izdevumi. 2019. gadā ieņēmumi varētu būt turpat trīs miljardu apmērā (par 212 miljoniem eiro lielāki nekā 2018. gadā), bet izdevumi - 2,76 miljardi eiro, kas ir par 114,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā. Lielākais pieaugums izdevumu sadaļā plānojas valsts speciālajā budžetā, savukārt invaliditātes, maternitātes un slimību budžetā izdevumi samazināšoties par 7,7 miljoniem eiro, konkrēti - slimības pabalstu izmaksai būs nepieciešams mazāk naudas.
R. Petraviča atgādināja par prioritātēm, un tās ir iekļautas 8,6 miljonos eiro. Ņemot vērā abus labklājības nozares budžetus (pamata un speciālo), jāsecina, ka prioritātēm atvēlēts gaužām maz, un par to izvēli ekspertu vidū arī notiek diskusijas, proti, kāpēc nolemts par prioritāti atzīt valsts sociālās aprūpes darbinieku atalgojumu, ja valstij vajadzētu pašlaik visiem spēkiem atbalstīt un stimulēt, lai veiksmīgāk izdotos deinstitucionalizācijas process (proti, lai bērni un pieaugušie nedzīvotu iestādēs, bet sabiedrībā). Atalgojums aprūpes centru darbiniekiem pieaugs vidēji par 145 eiro mēnesī no šā gada 1. aprīļa. Otra prioritāte ir kopšanas pabalsta palielināšana bērniem un pieaugušajiem ar 1. grupas invaliditāti par 100 eiro mēnesī no 1. jūlija. Šo iniciatīvu rosināja biedrība no Salaspils, tiesa, aicinot noteikt šo pabalstu minimālās algas līmenī. Trešā prioritāte ir atbalsts adoptētājiem, palielinot pabalstu par bērnu.
Labklājības ministre uzsvēra, ka viņas prioritāte ir arī minimālo pensiju palielināšana un atbalsts mazo pensiju saņēmējiem, tomēr pagaidām ministre precīzi nevarēja pastāstīt, kā šo prioritāti viņa varētu īstenot dzīvē - vai tas būtu minimālās pensijas palielinājums (ja, jā, - par cik?) vai piemaksu celšana, vai izmaiņas indeksācijā. «Nākamā gada budžetā tiks meklēts labākais variants,» atbildēja R. Petraviča. Ar šīm atbildēm nebija mierā vairāki deputāti. Andrejs Klementjevs (Saskaņa) sacīja: lai panāktu kādas izmaiņas, jāsāk strādāt jau šogad un ministra darbam ir jāsagatavojas.
