Pensijas, pedagogu algas, medicīna - cik miljoni novirzīti ministriju prioritātēm

 
©Dāvis Ūlands/F64

Minimālo pensiju paaugstināšanai nākamā gada budžetā tiks novirzīti 5,7 miljoni eiro, tā otrdien lēma valdība.

Tikmēr, lai pārskatītu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti, paredzēti vēl 4,03 miljoni eiro, bet pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanai valsts sociālās aprūpes centros - 510 000 eiro.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pārskatīšanai personām ar invaliditāti valdība atbalstīja vēl apmēram 106 000 eiro piešķiršanu.

Valdība šodien piekrita nākamā gada budžetā paredzēt papildu 22,99 miljonus eiro, lai arī nākamajā gadā pedagogi par vienu pilnu slodzi saņemtu ne mazāk kā 750 eiro.

Pedagogu zemākās mēneša darba algas apjoms līdz 750 eiro kāpināts no šī gada 1.septembra, taču līdz šim nepieciešamie līdzekļi bija atrasti tikai 2019.gada pēdējiem četriem mēnešiem.

Izskatot informatīvo ziņojumu par prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam, valdība par vienu no starpnozaru prioritārajiem pasākumiem noteica palielinātās zemākās pedagogu mēneša darba algas līdz 750 eiro nodrošināšanu pilnam gadam.

Nākamā gada budžetā iezīmētie līdzekļi paredzēti vairāku ministriju padotībā esošu izglītības iestāžu pedagogu atalgojumam.

Saskaņā ar pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, kas apstiprināts vēl Māra Kučinska (ZZS) valdības laikā, līdz ar 2020.gada 1.septembri pedagogu zemākajai mēneša darba algai būtu jākāpj vēl par 40 eiro, sasniedzot 790 eiro mēnesī. Pagaidām finansējums šim pasākumam nav iezīmēts.

Tāpat minētais grafiks paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra jāpieaug arī augstākās izglītības darbinieku atalgojumam par likmi, taču arī šim uzstādījumam pagaidām līdzekļi nav rasti.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) lūdza valdību budžeta likumprojekta tekstā iekļaut punktu, kas paredz, ka, ja būs notikusi valsts ekonomikas izaugsme, kā rezultātā radīsies papildu resursi, būtu jāparedz līdzekļi grafika pildīšanai.

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā tiks novirzīti papildu 50 miljoni eiro, tā otrdien lēma valdība.

Plānots, ka lielākā daļa jeb 42,1 miljons eiro finansējuma tiks novirzīts ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai, tostarp 27,8 miljoni eiro paredzēti mediķiem, kuri strādā slimnīcās, bet vēl 5,4 miljoni eiro - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem.

Vēl 3,8 miljoni eiro šī finansējuma paredzēti, lai palielinātu algas psihiatrijā nodarbinātajiem, pieci miljoni eiro - ģimenes ārstiem, bet vēl 260 000 eiro - lai palielinātu atalgojumu mediķiem, kuri strādā ieslodzījuma vietās.

Nākamgad kompensējamo medikamentu un materiālu sistēmas uzlabošanai plānots piešķirt 4,3 miljonus eiro, tostarp 1,6 miljoni eiro paredzēti onkoloģijai, bet 2,7 miljoni eiro - kardioloģijai.

Iekšlietu nozares prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā iezīmēti papildu 18,9 miljoni eiro, no kā vairāk nekā puse paredzēta atlīdzības palielināšanai, otrdien lēma valdība.

Iekšlietu ministrijai (IeM) būtiskākajai prioritātei - atlīdzības palielināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm - paredzēts novirzīt 10,7 miljonus eiro.

IeM plāno palielināt atlīdzību kadetiem, zemāk apmaksātajām nozares amatpersonām un ar sarežģītām un smagām lietām strādājošiem izmeklētājiem.

Papildu naudu plānots tērēt arī iekšlietu resora informācijas aprites drošības uzlabošanai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autotransporta bāzes atjaunošanai, Valsts robežsardzes gaisa kuģu un autotransporta uzturēšanai, kā arī Valsts policijas amatpersonu nodrošināšanai ar jaunā parauga formas tērpiem.

Tāpat nauda paredzēta Valsts drošības dienesta darbības kapacitātes stiprināšanai, Latvijas austrumu robežas joslas izbūvei.

Finansējums arī paredzēts veselības aprūpes izdevumu kompensāciju izmaksas nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Kā ziņots, valdība otrdien lēma ministriju un neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus pārdalīt kopumā 173,9 miljonus eiro.

No tiem 91,12 miljoni eiro pārdalīti ministriju prioritātēm, starpnozaru prioritārajiem pasākumiem papildus pārdalīti 72,4 miljoni eiro, bet 10,44 miljoni eiro pārdalīti neatkarīgo iestāžu prioritātēm.

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem kopumā papildus atvēlēti 91 118 661 eiro. No tiem 916 236 pārdalīti Ministru kabineta prioritātēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam piešķirti 5,56 miljoni eiro, Ārlietu ministrijai - trīs miljoni eiro, Finanšu ministrijai - 900 000 eiro, Iekšlietu ministrijai - 18,9 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai - 6,96 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai - 7,9 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 10,34 miljoni eiro, bet Tieslietu ministrijai - 4,03 miljoni eiro.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prioritātēm 2020.gadā papildus piešķirti 1,12 miljoni eiro, Kultūras ministrijai - 13 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 7,89 miljoni eiro, Centrālajai vēlēšanu komisijai - 602 763 eiro, savukārt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai - desmit miljoni eiro.

Starpnozaru prioritārajiem pasākumiem kopumā papildus atvēlēti 72 404 538 eiro. No tiem ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai papildus pārdalīti 42,11 miljoni eiro, nozaru valsts pētījumu programmām - 1,04 miljoni eiro, bet, lai no 2019.gada 1.septembra palielinātu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro, pilnam gadam papildus atvēlēti 22,99 miljoni eiro. Savukārt demogrāfijas veicināšanas pasākumiem papildus piešķirti 6,26 miljoni eiro.

Finanšu ministrijai līdz šā gada 11.oktobrim ir jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā vispārējās valdības budžeta plāna projekts, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022.gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2020.gadam.

Galīgo lēmumu par nākamā gada valsts budžetu pieņems Saeima.