Pensijas

Šobrīd daļa Latvijas pensionāru piedzīvo pensiju indeksāciju, tomēr izrādās, ka tautā mīlētām slavenībām nekādu lielo labumu tas nedod.

Šodien tiks indeksētas pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz 349 eiro, piemērojot tām indeksu 1,0439, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).

Ja diskusijas par izdienas pensiju piešķiršanu muitniekiem būtu konstruktīvas, mēs tām piekristu, taču līdzšinējā, vairāk nekā desmit gadus ilgā sarunu pieredze mums rāda, ka vēlmes uzklausīt un saprast muitnieku argumentus par labu izdienas pensijām nav, sarunā ar Neatkarīgo saka Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Neatkarīgās muitnieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Mazuls.

Izdienas pensiju sistēma ir jāpadara vienlīdzīga, bet muitnieku prasības netiks apmierinātas ar nākamā gada janvāri, sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Otrdien, lemjot par nākamā gada budžetu, valdība vienojās 2018.gadā plānot mazākus izdevumus bezdarba pabalstiem un pensijām, liecina valdības dokumentu vietnē "eportfelis" pieejamais sēdes protokols.

Rudens indeksācijas rezultātā pensiju palielinājums būs atkarīgs no pamata pensijas apmēra – jo lielāka pensija, jo lielāks būs pielikums. Tomēr pensijām, kuras ir lielākas par 349 eiro, tiks indeksēta tikai daļa no pensijas apmēra. Lielākais pensijas pieaugums būs virs 15 eiro.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka 2017.gada 1.oktobrī, piemērojot indeksu 1,0439, tiks palielinātas (indeksētas) pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 349 eiro.

Latvijas pensiju neapliekamais minimums ir ļoti mazs salīdzinājumā ar citās valstīs noteikto pensijas apmēru, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, – tikai 235 eiro mēnesī. Eiropas Latviešu apvienība rosina Finanšu ministriju reemigrantu pensijām, kuras nopelnītas kādā no Eiropas valstīm, piemērot attiecīgās valsts, nevis Latvijas pensiju neapliekamo minimumu. Prasībai ir loģisks pamatojums.

Vasaras vidū Labklājības ministrija ir metusies sākt vērienīgas reformas, lai nozīmīgi palielinātu dažu finanšu starpnieku ienākumus. Ir iecerēts noteikt, ka iemaksas brīvprātīgajos pensiju fondos būs obligātas. Ir iecerēts no 2018. gada piespiest visus saimnieciskās darbības veicējus, kuru ienākumi mēnesī būs mazāki par 430 eiro, obligāti pārskaitīt 5% no ikmēneša ienākumiem uz brīvprātīgajiem pensiju fondiem jeb t. s. pensiju trešajā līmeņa fondiem. Labklājības ministrija ir iecerējusi obligātās iemaksas trešajā pensiju līmenī attiecināt arī uz autoratlīdzību saņēmējiem.

Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrība, Neatkarīgā muitnieku arodbiedrība, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas darbinieku arodbiedrība un Muitas veterānu biedrība – virkne biedrību uzsākušas parakstu vākšanu par muitnieku un citu VID darbinieku izdienas pensiju likumu. Vēlme pēc izdienas pensijām pašlaik ir īpaši aktivizējusies, jo Saeimā ir atvērta diskusija arī par izdienas pensijām skolotājiem, pašvaldības policistiem, probācijas darbiniekiem, kuri strādā ar notiesātajiem, un citu profesiju pārstāvjiem.

Pensionāriem ar lielu darba stāžu nākamgad pensijas indeksēs ar lielāku koeficientu, tāpat no nākamā gada par 50 eirocentiem tiks palielinātas pensiju piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam.

Saeima šodien nolēma veikt lielāku pensiju indeksāciju cilvēkiem ar ilgu darba stāžu.

Valdību veidojošās partijas šodien vienojās atbalstīt likumprojektu par lielāku pensiju indeksāciju cilvēkiem ar ilgu darba stāžu, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidenta Māris Kučinskis (ZZS).

Lielākas pensiju indeksācijas noteikšanai cilvēkiem ar ilgu darba stāžu nākamgad nepieciešami papildu izdevumi valsts speciālajā budžetā 3,2 miljonu eiro apmērā, informē Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis Egils Zariņš.

2014. gadā Eiropas Savienībā vīrieši vidēji saņēma par 39,4% augstāku pensiju nekā sievietes, turklāt pēdējo piecu gadu laikā starpība pieaugusi pusē dalībvalstu.

Valsts kontrole, vērtējot pensiju sistēmas ilgtspēju, secina: valstī nav izdevies pilnā apmērā realizēt pensiju pirmā līmeņa mērķi un nodrošināt, lai minimālās pensijas apmērs sasniedz 20 procentu no vidējās bruto algas valstī, mazinot pensionāru nabadzības risku.

Sociālo un darba lietu komisija aprīļa sākumā lūdza Labklājības ministrijai (LM) sniegt atzinumu par priekšlikumu piemērot lielākas pensiju indeksācijas cilvēkiem ar lielu darba stāžu, un ministrijas atzinums ir pozitīvs, proti, tā atbalsta ieceri.

Nodokļu reformas piedāvājumos pirmajos trīs gados redzams ļoti liels budžeta deficīts, kas nozīmē, ka jaunām politiskām iniciatīvām praktiski nebūs finansējuma, tomēr iniciatīvas ir nepieciešamas, norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Latvijas Pensionāru federācijas valde uzskata: lai reāli samazinātu nabadzību pensionāru vidū, pensiju indeksācijā jāievieš būtiskākas izmaiņas, nekā to piedāvā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas darba grupa.

LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens tika vētīta Latvijas pensiju sistēma. Tā tika salīdzināta ar kaimiņos esošo Igauniju, un īpaša uzmanība pievērsta milzīgajai mūsu pensiju nevienlīdzībai. Latvijā ir gandrīz desmit reižu vairāk cilvēku nekā Igaunijā, kuri saņem salīdzinoši lielas pensijas (virs 700 eiro mēnesī), un nesalīdzināmi vairāk to, kas saņem mazas vai pat ļoti mazas pensijas. Ja Igaunijā mazākas pensijas par 300 eiro mēnesī saņem tikai 3% pensionāru, tad pie mums šādas pensijas saņem 65%.