Vai lielo pensiju ierobežošana ko līdzēs mazo pensiju saņēmējiem?

 
©Depositphotos.com

Desmit seniori Latvijā saņem vecuma pensiju, kas ir lielāka par 5233 eiro mēnesī. Šo pensionāru vidējais apdrošināšanas stāžs ir 48 gadi, un lielākā daļa no šiem senioriem vēl joprojām turpina strādāt, Neatkarīgā noskaidroja Labklājības ministrijā.

Interese jeb, precīzāk, ažiotāža ap lielajām pensijām aizēno svarīgu un ārkārtīgi būtisku sociālās apdrošināšanas diskusiju, ko darīt ar mazajām pensijām. Vienas vai desmit lielo pensiju, kas mērojamas vairākos tūkstošos eiro mēnesī, ierobežošana pašreiz neko nemainītu mazo vai minimālo pensiju saņēmējiem, jo jau pašlaik sociālajā budžetā ir uzkrājums, kuru pie atbilstošas politiskās gribas un valsts kopbudžeta finansiālajām iespējām teorētiski varētu izmantot mazo pensiju pārskatīšanā. Tomēr lielo pensiju jautājums varētu rosināt diskusiju par pensiju aprēķināšanas kārtību un iespējamām izmaiņām, jo ir tikai loģiski, ka sabiedrību interesē, kā legāli pašreizējā sociālās apdrošināšanas sistēmā ir iespējams uzkrāt ikmēneša vecuma pensiju teju 20 000 eiro apmērā. Pensionāri sagaida arī diskusiju par iespēju ieviest bāzes pensiju, bet pagaidām šādas diskusijas izpaliek.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Latvijā šogad vidējā vecuma pensija sasniegusi 353 eiro, vīriešu vidējā vecuma pensija ir nedaudz lielāka - 384 eiro, bet sievietēm - 337 eiro. Kopumā vecuma pensijas saņem 449 275 cilvēki. Pēdējos gados, palielinoties jaunpiešķirtās pensijas vidējam apmēram, kopējā pensiju apmēra «pīrāgā» palielinājies pensiju no 300,01 līdz 500 eiro īpatsvars, un tas veido lielāko sadaļu no visām vecuma pensijām jeb 46 procentus. Nākamā lielākā daļa pensionāru - 33 procenti - saņem pensiju no 200 līdz 300 eiro. Vismazākās pensijas - līdz 200 eiro - saņem 10 procenti pensionāru, un aptuveni tikpat daudz ir arī pensiju virs 500 eiro saņēmēju īpatsvars - 11,4 procenti no visiem vecuma pensiju saņēmējiem. Tieši par lielajām pensijām pēdējās nedēļās vērojama pastiprināta interese. Neatkarīgās apkopotā informācija liecina, ka pensija virs tūkstoš eiro ir diviem procentiem pensionāru, savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras publiski pieejamā datubāze rāda, ka pensiju virs 1500 eiro saņem 2493 cilvēki.

Šāgada augustā pensiju, kas pārsniedz 2000 eiro mēnesī, saņēma 1074 personas, kas ir 0,2 procenti no visiem vecuma pensijas saņēmējiem. Šo personu vidējais apdrošināšanas stāžs ir 46 gadi, kas par septiņiem gadiem pārsniedz vidējo apdrošināšanas stāžu Latvijā vecuma pensionāriem. Vidējais vecuma pensionāru darba stāžs ir 38,67 gadi. Labklājības ministrijā Neatkarīgajai skaidro, ka gandrīz puse no šīm personām - vecuma pensiju saņēmējiem - turpina strādāt. Īpaša sabiedrības interese ir par vislielākajām vecuma pensijām Latvijā, par ko Saeimas Budžeta komisijā šonedēļ deputātiem arī stāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča. Viņa atzina, ka pašlaik tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāj deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Pēc ministres teiktā, persona, kas patlaban saņem 19 000 lielu pensiju, visticamāk, pašlaik saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Noapaļotus pensiju apmērus Neatkarīgajai izdevās uzzināt, bet ne sīkākus skaidrojumus, kā šādas pensijas varētu būt nopelnītas, jo tas saistīts ar personas datu aizsardzību. Desmit personas Latvijā saņem pensiju, kas pārsniedz 5233 eiro mēnesī jeb 62 800 eiro gadā, tātad pensijas apmērs ir lielāks par 2019. gadā noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Šīs pensijas ir piešķirtas laikā no 2007. līdz 2018. gadam, un šo personu vidējais apdrošināšanas stāžs ir 48 gadi, kas par gandrīz desmit gadiem pārsniedz vidējo apdrošināšanas stāžu Latvijā. Lielākā daļa - septiņi no desmit senioriem - vēl joprojām turpina strādāt. Lielākā piešķirtā pensija pašlaik Latvijā ir 19 400 eiro. Datus par pārējām Latvijas lielākajām pensijām aģentūra piedāvā apkopotā veidā, proti, otrā līdz ceturtā lielākā pensija Latvijā ir no 9000 līdz 6501 eiro, piektā līdz septītā ir no 6500 līdz 5901 eiro, bet astotā, devītā un desmitā lielākā pensija ir 5900 līdz 5000 eiro. Vecuma pensijām piemēro arī iedzīvotāja ienākuma nodokli, kas pensijām no 270 līdz 1667 eiro ir 20 procentu, bet lielākām pensijām - 23 procenti.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, atsaucoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, skaidro, ka precīzus pensiju apmērus nav tiesību norādīt, jo tā ir prettiesiska pensiju saņēmēju personu datu apstrāde un tā būtu iespējams netieši identificēt konkrētās personas.

 

Rīgas namu pārvaldnieks