Labklājības ministre Ramona Petraviča ir gandarīta, ka šāgada pensiju indeksācija būs lielākā pēdējo gadu laikā, tomēr jāatzīst, ka izmaiņas pensiju likumā, kas šādu indeksāciju ļauj īstenot, pieņēma vēl iepriekšējā Saeima.
Nākamajā gadā indeksācija plānota pēc tiem pašiem noteikumiem kā šogad, jo jaunām iniciatīvām labklājības jomā papildu finansējums nav piešķirts. Izņēmums ir minimālo pensiju aprēķina bāze, kas nākamgad no 64 eiro palielināsies uz 80 eiro. Tomēr, kā norāda sociālās jomas eksperti, arī tas panākts, samazinot citus sociālās apdrošināšanas izdevumus, proti, bezdarbnieku pabalstu. Otrs jautājums, kas mulsina seniorus, ir iedzīvotāja ienākuma nodoklis, kas apēd būtisku daļu pensijas pieauguma.
Lai nodrošinātu 2019. gada pensiju, piemaksu pie pensijām un atlīdzību indeksāciju, pēc provizoriskiem aprēķiniem, šogad tiks izlietoti 41,6 miljoni eiro, savukārt 2020. gadā tie jau būs ap 166 miljoniem eiro. «Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šā gada 30. septembrim,» stāsta labklājības ministre.«Indeksācijas kārtība ir nemitīgi pilnveidota, un lielāka indeksācija šogad ir cilvēkiem ar lielāku darba stāžu. Tāpat šogad pirmoreiz tiks indeksētas arī pensiju piemaksas.»
Kā notiks indeksācija? Kā ierasts, pensijas tiks indeksētas automātiski, un to dara Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Oktobrī ar indeksāciju tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro. Ja cilvēks saņem pensiju, kas nav lielāka par 420 eiro, viņam tiks indeksēta visa pensija, bet, ja seniors, piemēram, saņem 500 eiro lielu pensiju, tad viņam indeksēs 420 eiro. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar 1. grupas invaliditāti un černobilieši, kuriem indeksē visu pensijas apmēru.
Izdienas, invaliditātes, apgādnieka pensijas un atlīdzības palielināsies par 7,19 procentiem, bet vecuma pensijas pieaugums būs atkarīgs no katra seniora uzkrātā darba stāža. Ja darba stāžs ir līdz 29 gadiem, pensija palielināsies par 7,19 procentiem, ja darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem, pensija pieaugs par 8,05 procentiem, ja darba stāžs bijis no 40 līdz 49 gadiem - pensija palielināsies par 8,91 procentu, bet, ja seniors strādājis 45 un vairāk gadus - pensijas pieauguma procents būs vislielākais - 9,77. Pensiju piemaksu palielināšanai piemēros 7,19 procentus.
Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece aprēķinājusi piemērus, kāds pensiju pieaugums sagaida senioru, kura pensija ir 350 eiro (tāda aptuveni ir vidējā pensija Latvijā). Ja seniora darba stāžs ir 29 gadi, tad pēc indeksācijas viņa pensija būs 375, 17 eiro, tātad par 25,17 eiro lielāka. Ja darba stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem - pensijas apmērs būs 378,18 eiro jeb par 28,18 eiro lielāka. Ja seniora darba stāžs ir 40 līdz 49 eiro, pensijas pielikums būs 31,19 eiro, bet, ja stāžs ir virs 45 gadiem - pielikums būs 34,20 eiro.
Mazākais pielikums indeksācijā varētu būt ap septiņiem eiro, bet lielākais (tas attiektos uz visiem tiem, kuru stāžs ir 45 un vairāk gadu un pensija 420 eiro vai vairāk) - ap 45 eiro. Tiesa, gan Labklājības ministrija, gan paši seniori norāda uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas jāmaksā arī no pensijas. Šogad pensijas neapliekamais minimums ir 270 eiro, tātad nodoklis attieksies uz ļoti daudziem senioriem, un, iespējams, pēc šā gada pensiju indeksācijas, šo senioru skaits palielināsies. Labklājības ministrijas speciāliste J. Muižniece saka: pateikt ar piemēriem, kā nodoklis ietekmēs katru pensiju, ir sarežģīti, jo tas jārēķina individuāli - kāds ir pensijas apmērs, strādājošs vai nestrādājošs pensionārs, ir vai nav invaliditāte. Tomēr Labklājības ministrija nenoliedz un, stāstot par pensiju indeksāciju, uzsver, ka «no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāja ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu». Ja seniors vēlas precīzi zināt, cik liels nodokļa atskaitījums būs viņa pensijai, tad būtu jāinteresējas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, bet, kā piemēru izmantojot šos pašus 350 eiro, var aprēķināt, ka pensionāram ar stāžu virs 45 gadiem, pensija pieaugs par 34 eiro - līdz 384 eiro, bet nodoklī būs jāsamaksā 22,6 eiro (nodoklis no 350 eiro lielas pensijas bija 16 eiro). Jāuzsver, ka tie ir tikai ilustratīvi piemēri.
Pensionāri norāda, ka indeksācija nemazina sociālo nevienlīdzību pensionāru vidū, gluži otrādi - to palielina, jo pensionāriem ar lielāku pensiju pielikums būs lielāks nekā pensionāram ar mazāku pensiju. Labklājības ministre tam piekrīt, sakot: «Pensiju indeksācija patiešām nesamazina plaisu un nemazina arī nevienlīdzību, jo tās mērķis ir nodrošināt aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt pensiju vērtības nezaudēšanu.» R. Petraviča apgalvo, ka nākamgad turpināsies darbs pie minimālās pensijas palielināšanas, un vairākkārt atkārto, ka šogad izdevies panākt palielinājumu minimālās pensijas aprēķina bāzei no 64 uz 80 eiro (bija iecerēts palielināt līdz 99 eiro), bet invaliditātes pensijai būs divas tā sauktās bāzes - 80 eiro vispārējā gadījumā, bet 122 eiro cilvēkam ar invaliditāti no bērnības. Šīs faktiski ir arī vienīgās izmaiņas, kas sagaida pensiju saņēmējus nākamgad. Protams, pensiju indeksācija ir plānota arī 2020. gadā un pēc tādiem pašiem principiem kā šogad. Iepriekš ministre sarunā ar Neatkarīgo norādīja, ka budžeta sarunās svarīgi bija noturēt šo paredzēto indeksācijas kārtību arī nākamgad, jo arī tie ir papildu izdevumi sociālajam budžetam - vairāk nekā 166 miljoni eiro 2020. gadā.
R. Petraviča arī apliecināja, ka pie pensiju sistēmas pilnveides noteikti tiks strādāts, piemēram, Labklājības ministrija jau bija sagatavojusi priekšlikumus par pensiju piemaksu atjaunošanu, tomēr Saeimā šis jautājums deputātus diemžēl neuzrunāja. Pensiju piemaksu jautājumu aktualizēs, bet pašlaik kaut kādas izmaiņas varētu stāties spēkā 2021. gadā.