NRA PĒTA: pensiju piegādi laukos izmanto vien 2% pensionāru, Rīgā - 18%
Divi miljoni eiro – tik daudz naudas būtu nepieciešams, lai varētu nosegt pensiju piegādes dzīvesvietā izmaksu pieaugumu vecuma pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šo summu Labklājības ministrija aprēķinājusi un lūgusi valdību piešķirt papildus, tomēr saspringtās budžeta situācijas dēļ ministrijas priekšlikumi valdībā atsaucību nav guvuši. Šonedēļ pensiju piegādes jautājumu skatīs Saeimas deputāti.
Lai arī neviens nav pētījis un analizējis iemeslus, kāpēc seniori vai cilvēki ar invaliditāti pensiju izvēlējušies saņemt mājās, par šo pakalpojumu ik mēnesi maksājot no savas kabatas, Neatkarīgās apkopotie dati rāda: ne vienmēr attālums līdz bankas vai pasta filiālei vai kustību traucējumi ir galvenais iemesls, kāpēc cilvēki vēlas saņemt pensiju mājās. Par pensiju piegādi mājās pašiem iedzīvotājiem bija jāsāk maksāt 2009. gadā - 1,22 latus, iepriekš tas arī bija maksas pakalpojums, taču to sedza no sociālā budžeta.
Pensijas piegādes dzīvesvietā jautājums aktualizējies pēc tam, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Latvijas pasts paziņoja par pensiju piegādes tarifa pieaugumu - no 2020. gada 1. janvāra mainīsies cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā un būs 4,88 eiro (2021. gadam - 5,28 eiro). Pašlaik šī piegādes pakalpojuma cena ir 2,39 eiro. Vecuma pensijas nav vienīgās, kuras var saņemt ar piegādi mājās. Arī invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma un izdienas pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, invalīda kopšanas pabalstu, arī pabalstu mirušā pensijas saņēmēja laulātajam un citus. Turpretim ar ģimeni saistītus pabalstus jau sen kā vairs neizmaksā ne skaidrā naudā, ne ar piegādi mājās.
Laukos mājās saņem 2%
Pēc VSAA datiem, dzīvesvietā pensiju vai pabalstu saņem 77 200 cilvēki, savukārt bezskaidrā naudā sociālos maksājumus no valsts saņem absolūti lielākais vairākums - 741 500 cilvēki. VSAA direktore Inese Šmitiņa pastāstīja, ka lielākā daļa no pakalpojumu - pensija dzīvesvietā - saņēmējiem ir tieši rīdzinieki, bet lauku novados tikai divi procenti no visiem pensiju saņēmējiem ir izvēlējušies to saņemt mājās. Neatkarīgā izpētīja, ka Rīgā pensiju mājās saņem 14 542 cilvēki, nākamais lielākais pensijas mājās saņēmēju skaits ir Daugavpilī - 2803. Arī pārrēķinot procentuāli pret iedzīvotāju - senioru skaitu, veidojas secinājums, ka tieši Rīgā pensijas mājās vēlas saņemt visvairāk.
Savukārt dati pa vecuma grupām, kuras saņem pensiju mājās, rāda, ka visvairāk patiešām šo cilvēku vidū ir seniori virs 80 gadiem - kopumā vairāk nekā 38 000 cilvēku. Tomēr pensiju mājās saņem arī personas līdz 59 gadu vecumam, kas, visticamāk, ir cilvēki ar invaliditāti. VSAA speciāliste Iveta Daine Neatkarīgajai atzīst, ka nav veiktas aptaujas par to, kāpēc cilvēki veic tādu vai citādu izvēli, kā saņemt maksājumus. «Mēs varam izteikt tikai minējumus, ka cilvēks ir vientuļš, viņam ir pārvietošanās grūtības, invaliditāte, tālu dzīvo no iespējas piekļūt bankomātam, ka ir bailes no jaunajām tehnoloģijām, ka cilvēks tās nelieto vai arī ir pieradis tieši pie šāda pensijas saņemšanas veida.»
Maksāja sociālais budžets Ne vienmēr par pensijas piegādi mājās bija jāmaksā pašam pensionāram. Pirms Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas pensijas un pabalstus saņēmēja dzīvesvietā piegādāja ar pasta starpniecību. Saņēmējam par piegādi nebija jāmaksā. Pensiju bija iespējams pārskaitīt arī uz rēķinu krājkasē, bet strādājošie pensionāri pensiju saņēma savā darbavietā.
Jau pēc neatkarības atgūšanas pasta nodaļas turpināja nodrošināt pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā, bet 1991. gadā atsevišķās apdzīvotajās vietās pensiju un pabalstu piegādi uzsāka arī sabiedrības arī ierobežotu atbildību, Neatkarīgajai stāsta VSAA eksperti. Arī tām par pensijas izmaksu nebija jāmaksā. 1995. gadā tika izdoti Ministru kabineta noteikumi par pensiju un pabalstu izmaksu un piegādi, kas bija spēkā līdz 2000. gada 1. martam, un tajos bija noteikti tarifi par vienas pensijas izmaksu un piegādi, kas tika segti no valsts pamatbudžeta un sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.
Līdz 2000. gada 30. jūnijam piegādes tarifi Rīgā bija 0,17 lati, citās pilsētās - 0,19 lati, bet laukos - 0,25 lati. Jau tajā laikā VSAA bija noslēgts līgums ar Latvijas pastu par pakalpojumu skaidras naudas piegādi dzīvesvietā. No 2005. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam maksa par piegādi atkarībā no piegādes teritorijas bija robežās no 0,45 līdz 0,47 latiem, bet no 2008. gada 1. decembra līdz 2017. gadam piegādes cena bija 1,22 lati jeb 1,74 eiro. Bija paredzēts, ka katru gadu piegādes maksa pieaugs, tomēr to segs budžets.
Maksu par pensijas piegādi sāka ieturēt no 2009. gada 1. jūlija - togad valdība pieņēma virkni dažādu budžeta apcirpšanas lēmumu ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ. Katru gadu, apstiprinot budžeta likumu, tiek noteikta pensiju piegādes cena. No 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim šī cena ir 2,39 eiro, un pašlaik Latvijas pasts ir vienīgais šīs pensiju piegādes īstenotājs.
Meklēs iespēju kompensēt
Pašlaik ir izskanējuši dažādi viedokļi, kam un kā vajadzētu kompensēt pensiju piegādi mājās. Viens no tiem sakrīt ar pirms desmit gadiem valdības pielemto - ja vēlies, lai pensiju pienes mājās vai pat dzīvoklī, tad pašam arī būtu jāsamaksā, tomēr virkne iedzīvotāju uzskata, ka nedrīkst sodīt pensionārus un cilvēkus ar invaliditāti par to, ka viņi nevar aiziet uz banku vai pastu pēc pensijas. Tiesa, te ir jautājums par to, kā šie cilvēki saņem pārtiku, veselības aprūpi, veic maksājumus.
Labklājības ministrija saistībā ar šo tarifu pieaugumu vērsās valdībā ar priekšlikumu sadārdzinājumu kompensēt no valsts budžeta. «Piedāvājām vairākus modeļus - segt visas izmaksas, segt tikai gaidāmo pieaugumu vai segt daļu no izmaksu pieauguma,» stāsta ministrijas pārstāvis Egils Zariņš. Ja būtu jānosedz gaidāmais pieaugums - tas izmaksātu aptuveni divus miljonu eiro. Tomēr saspringtās budžeta situācijas dēļ ministrijas priekšlikumi pagaidām valdībā atsaucību nav guvuši. Jau šonedēļ par šo problēmu lems Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.