Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Citējot dzejnieci Māru Zālīti, mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus jau pusotru gadu apspīd zvaigzne - Valsts prezidents Egils Levits, kura ievēlēšanu augstajā amatā daudzi uztvēra kā pareģojumu nācijas pašcieņas straujai izaugsmei un valsts prestiža starptautiskajā arēnā atgūšanai. Viņu ievēlējušie politiķi teicas E. Levitā joprojām saskatām priekšvēlēšanu laikā viņam piedēvēto īpašību apliecinājumus, taču tauta prezidentā ir vīlusies. Iespējams Covid krīzes iespaidā šogad valsts augstākās amatpersonas reitings nokritis tik zemu, ka popularitātes ziņā var sacensties ar, iespējams, nemīlētāko prezidentu atjaunotās Latvijas vēsturē - Andri Bērziņu.
E. Levita popularitātes straujo kritumu apliecina pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā ikgadējā pētījumu centra SKDS aptauja, kurā laika posmā no pagājušā gada 27. novembra līdz 11. decembrim tika uzrunāti 1008 cilvēki, 2019. gada decembrī, noslēdzot savas prezidentūras pirmos septiņus mēnešus, E. Levits arī plašākas sabiedrības acīs joprojām tika vērtēts saskaņā ar Valsts prezidenta priekšvēlēšanu laikā iedvesto optimismu. Viņa veikumu pozitīvi vērtēja 49 procenti respondentu, bet negatīvi tikai 23 procenti.
Ir pagājis gads. Valsts prezidents šajā laikā palielinājis savu atpazīstamību - nu viņu neatpazīst divi procenti 2019. gada četru procentu vietā. Par sešiem procentpunktiem sarucis arī to skaits, kuriem par Valsts prezidentu nav viedokļa. Taču nepatīkamas izmaiņas vērojamas to vidū, kuriem viedoklis par Valsts prezidenta darbību ir.
Proti, pozitīvā vērtējuma īpatsvars gada laikā sarucis par 15 procentpunktiem, bet negatīvā - pieaudzis par 22 procentpunktiem. Statistiķi, no pozitīvā vērtējuma atņemot negatīvo, veido politiķu un amatpersonu reitingus, un tas E. Levitam pagājušā gada nogalē sasniedzis katastrofāli zemu atzīmi - mīnus 15. Visu rakstu var izlasīt šeit:
