Jaunais gads atnesis būtiskas pārmaiņas sociālajā jomā. Tās galvenokārt saistītas ar izmaiņām sociālajā nodrošinājumā pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. 2020. gadā nozīmīgus lēmumus pieņēma Satversmes tiesa, atzīstot par neatbilstošiem Satversmei virkni valstī pastāvošo likuma normu attiecībā uz pensijām un pabalstiem, kā arī garantēto minimālo ienākumu.
Tomēr sociālās politikas plānotājiem un politiķiem vēl svarīgāks par pagājušo gadu būs šis gads, jo ir jāpārvērtē un jāreformē teju visa pensiju un pabalstu sistēma.
Runājot par garantēto minimālo ienākumu un trūcīguma noteikšanas slieksni, jāsecina, ka sociālās politikas veidotāji (piemēram, Labklājības ministrija) tomēr šo jautājumu risinājuši vēl pirms Satversmes tiesas uzsāktajiem tiesu procesiem sociālajā jomā, iesniedzot valdībā vairākus gadus pēc kārtas koncepciju pēc koncepcijas. Taču tikai pēc tiesībsarga vairākkārtējiem brīdinājumiem un Satversmes tiesas procesa sākās vismaz kāda virzība, šos jautājumus risinot.
Tātad 2021. gadā garantētais minimālais ienākumu līmenis līdzšinējo 64 eiro vietā būs 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Savukārt mazāk skaidri noteikumi ir attiecībā uz maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, jo tikai dažas pašvaldības to noteica, paredzot arī atbilstošu sociālo atbalstu. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju, šajā gadā katra pašvaldība būs tiesīga (tātad ne obligāti) noteikt maznodrošinātā slieksni ne augstāku kā 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Latvijā turpinās pensionēšanās vecuma reforma, un 2021. gadā tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu vecumu, bet, lai saņemtu valsts vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 15 gadiem.
Joprojām pensiju likumā ir saglabāta iespēja personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, pensionēties priekšlaikus, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Tātad šogad pensionēties priekšlaikus varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu.
Jāatgādina, ka no 2014. gada pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski palielinās - ik gadu par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
Jaunajā gadā daudzi seniori sāks saņemt lielākas minimālās pensijas, tiesa, lai tās pārrēķinātu atbilstoši seniora darba stāžam, valsts iestādēm ir nepieciešams pārejas laiks, tāpēc lielākās pensijas cilvēki saņems tikai maijā. Pensijas pielikumu gan izmaksās arī par gada pirmajiem četriem mēnešiem.
Jaunie minimālie vecuma pensijas apmēri turpmāk būs atkarīgi no katra personas apdrošināšanas stāža gada. Minimālo vecuma pensiju aprēķinās, minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības - 163 eiro), piemērojot koeficientu - 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz 15 gadus, kas nepieciešami vecuma pensijas piešķiršanai, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
Labklājības ministrija arī informē, ka noteikti jauni minimālie invaliditātes pensijas apmēri, kurus aprēķinot kā pamatu izmantos pensijas aprēķina bāzi 136 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības - 163 eiro. Minimālā invaliditātes pensija būs atkarīga no invaliditātes grupas. Invaliditātes trešās grupas gadījumā invaliditātes pensija būs pensijas aprēķina bāzes līmenī, tātad 136 vai 163 eiro. Otrās grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi 136 eiro, kurai piemērots koeficients 1,4. Tātad šajā gadījumā invaliditātes pensijas minimālais apmērs būs 190,40 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 228,20 eiro.
Pirmās grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi, kurai piemēros koeficientu 1,6. Līdz ar to invaliditātes pensijas minimālais apmērs būs 217,60 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības - 260,80 eiro.
Palielinoties invaliditātes pensiju apmēriem, palielināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kas noteikti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, minimālie apmēri, jo atlīdzību apmēri nedrīkst būt mazāki par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo pensiju.
No 2021. gada paaugstināts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem - bērniem līdz septiņu gadu vecumam tas būs 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma - 163 eiro.
Virknei iedzīvotāju nav tiesību saņemt pensijas, tāpēc viņiem tiek piešķirts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, kura minimālie apmēri 2021. gadā arī ir mainīti. Pensijas vecumu sasniegušajām personām, kuras nav ieguvušas tiesības uz vecuma pensiju, šis pabalsts šogad būs 109 eiro mēnesī (iepriekš bija 64 eiro). Pabalsta apmēri atšķirsies atkarībā no invaliditātes grupas un tā, vai cilvēks strādā.
Personām ar trešās grupas invaliditāti pabalsts būs pamata apmērā - 109 eiro, ar otro invaliditātes grupu - 130,80 eiro, bet ar pirmo - 152,60 eiro. Ja persona ar invaliditāti nestrādā, pabalstam būs noteikta piemaksa: plus 30 procenti pirmās invaliditātes grupas gadījumā un plus 20 procenti otrajai grupai. Lielāki pabalsti būs personām ar invaliditāti kopš bērnībās: 136 eiro (trešā invaliditātes grupa), 163,20 eiro (otrā grupa), 190,40 eiro (pirmā grupa).
Tikai par deviņiem eiro palielināts valsts sociālais pabalsts černobiliešiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm, tas līdzšinējo 100 eiro vietā būs 109 eiro mēnesī.
Diskusiju parlamentā, apspriežot minimālos pensiju apmērus, raisīja valdības lēmums šos minimālos apmērus pārskatīt ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka likumīgi to var darīt tikai reizi trijos gados. Šo valdības pozīciju kritizēja tiesībsargs, atgādinot, ka jau līdz šim jautājumus par minimālo nodrošinājumu pensionāriem un trūcīgajiem valdība neizlēma regulāri, saprotams, atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai, un nu šāda norma likumā atkal ļauj kavēties ar minimumu pārskatīšanu. Tas arī nozīmē, ka minimālo apmēru noteikšanā valdība varētu ņemt vērā trīs gadus vecus datus, tāpēc pensiju minimālie apmēri neatbildīs sociālekonomiskajai realitātei. Tiesa, nav skaidrs, vai tie tādai atbilst pašlaik, 2021. gadā, lai arī ir būtiski palielināti.
