Indriksone: Piedāvājums decembrī veikt vienreizēju pabalstu pensionāriem ir konceptuāli atbalstāms

© Kaspars Krafts / F64

Labklājības ministrijas (LM) piedāvājums par vienreizēju pabalstu pensionāriem ir konceptuāli atbalstāms, reizē jādomā par atbalsta sniegšanu arī pārējām mazāk aizsargātajām grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem, pauda Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputāte, Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

LM piedāvā decembrī pensionāriem ar pensiju līdz 300 eiro piešķirt 200 eiro piemaksu, savukārt pensijai virs 300 eiro vienreizējais maksājums būtu tik liels, lai pensija sasniegtu 500.

NA vēl spriedīs par šo otrdien izskanējušo priekšlikumu, reizē partija uzskata, ka atbalsts cenu pieauguma kompensēšanai būtu jāsniedz agrāk, negaidot gada beigas, skaidroja Indriksone. Politiķe norādīja, ka būtu jāseko reģiona valstu piemēram un jāspriež par iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli primārajiem pārtikas produktiem.

Attiecībā uz LM ierosinājumu svarīgi, lai šādu pabalstu saņemtu arī invaliditātes pensijas saņēmēji, kā arī citi cilvēki ar zemiem, fiksētiem ienākumiem, piemēram, iedzīvotāji pirmspensijas vecumā, kuriem ir apgrūtinātas iespējas atrast darba vietu, atzīmēja Indriksone.

Svarīgi palīdzēt arī tiem cilvēkiem, kuriem inflācijas dēļ transporta izdevumi nokļūšanai uz darbu ir kļuvuši tik lieli, ka neatmaksājas strādāt, pauda politiķe. EM parlamentārā sekretāre arī norādīja, ka līdz vasarai jāpieņem lēmums par lielāka mājokļa pabalsta nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem - pašlaik jau tas ir plānots lielāks citām mazāk aizsargātajām grupām, bet ne ģimenēm ar bērniem.

Kā pozitīvu soli, par kuru jau panākta vienošanās, Indriksone atzīmēja pensiju indeksāciju no 1.septembra, kas būs jūtams atbalsts pensionāriem.

Attiecībā uz LM priekšlikumu par minimālās algas paaugstināšanu vēl būs nepieciešama plašāka diskusija ar sociālajiem partneriem, tajā skaitā uzņēmēju, darba devēju organizācijām, sacīja politiķe. Indriksone norādīja, ka minimālā alga jāpaaugstina bez lieliem lēcieniem, kā arī jāņem vērā, ka tās palielināšanas gadījumā valstij un pašvaldībām būs nepieciešams finansējums, lai varētu palielināt arī tās algas, kuras pašlaik ir nedaudz lielākas par minimālo algu.

Līdzīgi "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA pauda, ka ir jārēķinās, ka, pieaugot minimālajai algai, valstij un pašvaldībām vajadzēs palielināt arī tās algas, kuras tagad ir tuvu minimālās algas līmenim. Tāpēc sākumā no LM jāsagaida aprēķini par kopējām izmaksām, atzīmēja Latkovskis.

Kā ziņots, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) kā vienu no iespējām minējis no 2023.gada palielināt minimālo algu līdz 640 eiro.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais