Lai protestētu pret pensiju reformu, šodien Francijā notiks valsts mēroga streiks un demonstrācijas, kuras atbalstījušas visas Francijas lielākās arodbiedrības.
Arodbiedrības iebilst pret Francijas valdības ierosinājumu līdz 2030.gadam palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Tāpat paredzēts īstenot arī citas pensiju sistēmas izmaiņas, kuru dēļ pilnas pensijas saņemšanai nāksies strādāt ilgāk.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka lielais vairākums francūžu noraida pensiju reformu, kas, kā apgalvo, valdība, ir nepieciešama, lai šī sistēma nesabruktu.
Taču streiks un demonstrācijas ir izaicinājums ne tikai prezidenta Emanuela Makrona valdībai, bet arī Francijas arodbiedrībām, kas vairs nav tik ietekmīgas kā agrāk.
Jautājums ir, vai arodbiedrībām izdosies pārvērst pretestību pensiju reformai un neapmierinātību ar dzīves dārdzības pieaugumu masu protestos, kas galu galā piespiestu valdību atteikties no reformas. Savukārt Makronam uz spēles likta viņa reformista slava gan Francijā, gan Eiropas Savienībā (ES).
Pensionēšanās vecuma palielināšana par diviem gadiem un iemaksas perioda pagarināšana dotu papildu 17,7 miljardus eiro ikgadējās pensiju iemaksās, kas ļautu līdzsvarot sistēmu līdz 2027.gadam, aplēsusi Nodarbinātības ministrija. Tikmēr arodbiedrības apgalvo, ka ir citi veidi, kā nodrošināt pensiju sistēmas dzīvotspēju.
Valdības pārstāvis sacīja, ka valdība ir mierīga un apņēmīga pirms streika, un mudināja strādniekus neparalizēt valsti.
Pensiju reforma vēl jāapstiprina parlamentā, kur Makrons ir zaudējis absolūto vairākumu, bet cer pieņemt reformu ar konservatīvo atbalstu.
Sagaidāms, ka šodien Francijā būs būtiski traucēts sabiedriskais transports un darbosies tikai katra trešā vai katra piektā ātrvilcienu TGV līnija, bet vietējie un reģionālie vilcieni praktiski nekursēs, ziņoja Francijas valsts dzelzceļa operators SNCF.
Streikos liela daļa sākumskolu skolotāju un arī Francijas naftas nozarē strādājošie.
Arodbiedrība CGT ir draudējusi pārtraukt elektrības piegādi likumdevējiem un miljardieriem, savukārt valdība paziņoja, ka ielās patrulēs 10 000 policistu, lai nodrošinātu, ka protesti nekļūst vardarbīgi.
