Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē, liecina starptautiskās kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indekss 2020, analizējot vairāku kritēriju kopumu: demogrāfiju, pensiju sistēmu, valsts finansiālo stāvokli.
Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.
Saeima šodien galīgajā atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vienreizēja pabalsta 200 eiro apmērā izmaksu arī izdienas pensijas saņēmējiem ar invaliditāti, kuri nav sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu.
Labklājības ministra Gata Eglīša (JKP) izteiktā ideja par iespēju samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī nopietni sašūpojusi sabiedrību – strādājošās un nodokļu maksājošās sabiedrības acīs atbalsta šim priekšlikumam noteikti nav.
Pensiju 2. līmenī šobrīd iesaistījušies 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju. Viņu izvēlētie pensiju plāni katrs uzrāda atšķirīgu ienesīgumu. Atšķirībā no pagājušā gada marta beigām, kad visi 2. pensiju līmenī pieejamie plāni 6 mēnešu ietvaros strādāja ar zaudējumiem, šobrīd gandrīz visu pensiju ieguldījumu plāni tiešām ir ienesīgi.
Jau vairākus gadus Latvijā ir spēkā pensiju likuma norma, saskaņā ar kuru miruša pensionāra laulātajam ir tiesības saņemt pabalstu. Tomēr daļai pensionāru atraitņu šādas tiesības likumā nav paredzētas. Tie ir bijušo Augstākās padomes deputātu laulātie.
Jaunais gads atnesis būtiskas pārmaiņas sociālajā jomā. Tās galvenokārt saistītas ar izmaiņām sociālajā nodrošinājumā pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti. 2020. gadā nozīmīgus lēmumus pieņēma Satversmes tiesa, atzīstot par neatbilstošiem Satversmei virkni valstī pastāvošo likuma normu attiecībā uz pensijām un pabalstiem, kā arī garantēto minimālo ienākumu.
Neviens neapstrīdēs, ka aizvadītajā gadā sociālajā jomā būtiskākie notikumi saistīti ar pensiju jautājumiem un minimālo sociālo nodrošinājumu. Satversmes tiesa atzina par neatbilstošām Satversmei normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru. Minimālās vecuma pensijas apmērs izraisa pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ.
No šī gada tiek paaugstināti minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus, informēja Labklājības ministrijā (LM).
Latvijā ikvienam pensiju 2. līmeņa dalībniekam divreiz gadā ir iespēja izvēlēties un mainīt savu pensiju ieguldījumu plānu jeb veidu, kā pensiju pārvaldnieks var rīkoties ar cilvēka pensijas uzkrājumiem.
Lai arī tiesības saņemt minimālās pensijas palielinātā apmērā likums paredz jau no nākamā gada 1. janvāra, realitātē Labklājības ministrija ir paredzējusi pārejas posmu šo pensiju pārrēķinam.
No nākamā gada 1.janvāra tiks paaugstinātas minimālās vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma apmēri, tādējādi nosakot jaunus, augstākus minimālos ienākumu sliekšņus. Taču visiem to saņēmējiem ir jāņem vērā, ka šīm izmaiņām ir noteikts pārejas periods.
Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošām Satversmei normas, kas nosaka vecuma pensijas minimālo apmēru. “Minimālās vecuma pensijas apmērs izraisa pensionāru diskrimināciju gan vecuma, gan sociālā stāvokļa dēļ,” sacīja Satversmes tiesas tiesnesis Artūrs Kučs.