Pirms pusotra mēneša Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā ikgadējā uzrunā Saeimas sēdē sacīja, ka no maija pensionāri un maznodrošinātie Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt pabalstu, kas kompensētu straujo cenu kāpumu.
Labklājības ministrijas (LM) piedāvājums par vienreizēju pabalstu pensionāriem ir konceptuāli atbalstāms, reizē jādomā par atbalsta sniegšanu arī pārējām mazāk aizsargātajām grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem, pauda Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas deputāte, Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.
Lai kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos, šogad plānots pensijas indeksēt agrāk - 1.septembrī -, aģentūru LETA informēja labklājības ministra padomnieks komunikācijas jautājumos Oskars Priede.
Pensionāru pirktspēja, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn ir nedaudz palielinājusies, proti, 2021. gadā pensionārs varēja iegādāties par četriem kilogramiem desas vairāk nekā pirms gada.
Demogrāfisko spiedienu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums un sabiedrības novecošanās, mazināšanai Latvijai ir jāveic pensiju sistēmas reforma, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā pārskatā par Latviju.
Labklājības ministrija (LM) valdībā iesniegs ziņojumu par iespējamajiem scenārijiem saistībā ar Krievijas pensiju saņemšanu Latvijā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" skaidroja labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).
Krievijas pensiju saņēmējiem Latvijā nauda tiks pārskaitīta līdz 19.martam, informē Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Saeimas opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) rosina grozīt likumu "Par valsts pensijām", tajā paredzot iespēju pensijas indeksēt divas reizes gadā, ja vidējais patēriņa cenu līmenis atbilstošajā periodā kāpis vismaz par 5%.
Iedzīvotāju iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" ir savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 000 parakstu par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma brīvprātīgu izņemšanu.
Visu konservatīvo valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums pagājušā gada laikā bija negatīvs, kamēr visu aktīvo un visu sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums bija pozitīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.
Saeimas opozīcijas politiķi rosina nodrošināt piemaksas pensijām no 2023.gada un piešķirt finansējumu nākamgad paredzēto 14.Saeimas vēlēšanu norisei atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) prasītajam.
Latvijā katru gadu rudenī tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju. Šoruden tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro.
Kā liecina Labklājības ministrijas aprēķini, šī gada indeksācijā pensijas palielināsies vidēji par 16 līdz 20 eiro. Vienlaikus ar pensiju šogad rudenī palielinās arī pensiju piemaksu.
Pensiju un atlīdzību indeksācija notiks šā gada 1. oktobrī, tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro.
Šī gada 1.oktobrī, kā ierasts, notiks pensiju un atlīdzību indeksācija, tādējādi tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro, informēja Labklājības ministrijā.
Ja Latvijā nebūtu pensiju otrā līmeņa “kā integrālas pensiju sistēmas daļa”, nabadzīgo iedzīvotāju skaits pieaugtu par vismaz desmit līdz piecpadsmit procentiem, uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre. Finanšu nozares asociācija un Labklājības ministrija vienojusies nesamazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī.
Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par 13. ilgtspējīgāko pasaulē, liecina starptautiskās kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indekss 2020, analizējot vairāku kritēriju kopumu: demogrāfiju, pensiju sistēmu, valsts finansiālo stāvokli.
Šogad vidējā vecuma pensija Latvijā pārsniegusi 400 eiro. Savukārt pēdējos desmit gados vidējā pensija ir dubultojusies, liecina Neatkarīgās sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru apkopotie dati.