Pensijas

2024.gada labklājības nozares budžeta pieaugums būs nozīmīgs ieguvums sabiedrībai, aģentūrai LETA sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), komentējot 36,8 miljonu eiro piešķiršanu labklājības nozares prioritāro pasākumu īstenošanai.

Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kurš šodien bija izsaukts uz Ārlietu ministriju (ĀM) paskaidrojumu sniegšanai par pensiju izmaksu kavēšanu savas valsts pilsoņiem Latvijā, apsolījis rast drīzu risinājumu pensiju pārskaitījumiem.

20.septembrī uz Ārlietu ministriju ir izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis, lai prasītu paskaidrojumus par Krievijas kavēšanos izmaksāt pensijas saviem pilsoņiem Latvijā.

Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.

Šā gada atšķirīgā pensiju indeksācija aktualizējusi jautājumu par rādītājiem, kurus izmanto, aprēķinot indeksācijas koeficientus. Kā var izveidoties situācija, ka vidējā alga valstī kāpj, bet pensiju indeksācijā tas neatspoguļojas un pensionāri nesaņem gaidīto pensijas palielinājumu atkarībā no darba stāža?

Visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pirms tam bija Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc 2023. gada 1. septembra, ir jāiegūst Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Pensionāri ir satraukti par gaidāmo pensiju indeksāciju, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Pensiju indeksācijā šogad ņems vērā tikai vienu indeksu, jo atšķirībā no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tāpēc tas nav ietverts indeksa aprēķinā.

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus 2.līmeņa pensiju regulējumā, piedāvājot noteikt, ka piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas būtu ļauts izvēlēties, ko darīt ar 2.līmeņa pensiju.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 25,375 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ziņo Latvijas Banka.

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka minimālie pabalsti un pensijas tiks palielinātas jau šāgada sākumā, to paaugstināšana notiek tikai jūlijā. Saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem palielināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.

Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.

Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.

Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes, rodas jautājums – vai darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji spēs “pavilkt” pensiju izmaksu arī nākotnē, kad uz vienu pensionāru būs 1,7 vai pat mazāk strādājošo un nodokļus maksājošo? Otrkārt, lai gan vidējās pensijas apmērs pēdējā gada laikā ir pieaudzis, Latvijā ir zems pensijas atvietojuma līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēka ienākumi pensionējoties būs divas reizes mazāki nekā alga. Uz šo problēmu Latvijai norāda arī Eiropas Komisija.

Pēc teju pusotra gada ilga darba tapis jauns piedāvājums, kā reformēt izdienas pensiju jomu. Sagatavotais piedāvājums paredz, ka izdienas pensiju saņēmējs būs šaurāks, un arī šo pensiju saņemšanas periods – īsāks, bet Labklājības ministrija ierosina celt arī vecumu, no kura var doties izdienas pensijā.

Lielu ažiotāžu sabiedrībā ir sacēlies premjera Kariņa pirms Lieldienām sacītais, ka pensiju vecumu nāksies palielināt.

Latvijas izdienas pensiju sistēma nav ilgtspējīga un būtu jāmaina, šādu nostāju intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Labklājības ministrei Evikai Siliņai premjera Krišjāņa Kariņa paziņojums par neizbēgamu pensionēšanās vecuma palielināšanu, iespējams, bija pārsteigums.

Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.

Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.