Latvijas izdienas pensiju sistēma nav ilgtspējīga un būtu jāmaina, šādu nostāju intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Labklājības ministrei Evikai Siliņai premjera Krišjāņa Kariņa paziņojums par neizbēgamu pensionēšanās vecuma palielināšanu, iespējams, bija pārsteigums.
Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.
Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.
Ņemot vērā darba laika izmaiņas, Lieldienu brīvdienu periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās pensijas un pabalstus "Latvijas pasts" izmaksās agrāk, aģentūru LETA informē kompānijā.
Francijā protestos pret pensiju sistēmu reformu kopumā ievainoti 1093 policisti un ugunsdzēsēji, paziņojis Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns.
Pagājušais gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju otrajā līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5,7 miljardu eiro apmērā, informē Latvijas Bankas pārstāvji.
Francijas policija ceturtdienas vakarā aizturēja 217 cilvēkus Parīzē notiekošos protestos pret pensiju reformu, kas pieņemta parlamentā bez galīgā balsojuma apakšpalātā, ziņoja vietējie mediji.
Francijas Senāts balsojumā sestdien apstiprinājis pretrunīgo valsts pensiju sistēmas reformu, kas ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem.
Vairāki simti tūkstoši cilvēku ceturtdien Francijā protestēja pret prezidenta Emanuela Makrona ierosināto pensiju reformu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu.
Uz 2022. gada 1. janvāri vidējā pensija Igaunijā ir 596 eiro. Igaunijas Finanšu ministra aplēsusi, ka vidējā vecuma pensija Igaunijā šogad pieaugs līdz 704 eiro.
Francijā ceturtdien norisinās valsts mēroga streiks, lai protestētu pret pensiju reformu, un tas ietekmējis sabiedriskā transporta, skolu un vairāku iestāžu darbību.
Lai protestētu pret pensiju reformu, šodien Francijā notiks valsts mēroga streiks un demonstrācijas, kuras atbalstījušas visas Francijas lielākās arodbiedrības.
Jaunā labklājības ministre Evika Siliņa (JV) aģentūrai LETA atzina, ka viņas prioritātes šajā darbā ir saistītas ar bērniem un ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veselīgu vecumdienu nodrošināšanu senioriem.
Plašs streiku un citu protesta akciju vilnis no nākamās nedēļas draud ieraut haosā Franciju. Visas ietekmīgākās valsts arodbiedrības nolēmušas izvēlēties šo paņēmienu, lai protestētu pret valdības izsludināto pensiju reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no pašreizējiem 62 līdz 64 gadiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien tika aktualizēta iespēja veikt pētījumu par pensiju sistēmas ilgtspēju pie strādājošo proporcijas samazināšanās.
Reaģējot uz valdības paziņojumu par pensiju sistēmas reformu iecerēm, Francijas arodbiedrības otrdien izsludinājušas streikus un protesta akcijas, kas varētu radīt nedēļām ilgu valsts paralīzi.
Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.
Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.