Plašs streiku un citu protesta akciju vilnis no nākamās nedēļas draud ieraut haosā Franciju. Visas ietekmīgākās valsts arodbiedrības nolēmušas izvēlēties šo paņēmienu, lai protestētu pret valdības izsludināto pensiju reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no pašreizējiem 62 līdz 64 gadiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien tika aktualizēta iespēja veikt pētījumu par pensiju sistēmas ilgtspēju pie strādājošo proporcijas samazināšanās.
Reaģējot uz valdības paziņojumu par pensiju sistēmas reformu iecerēm, Francijas arodbiedrības otrdien izsludinājušas streikus un protesta akcijas, kas varētu radīt nedēļām ilgu valsts paralīzi.
Valsts pensiju speciālajā budžetā veidojas budžeta deficīts aptuveni 180 miljonu eiro apmērā, un, lai novērstu finanšu nepietiekamības risku un nodrošinātu nepārtrauktu vecuma pensiju izmaksu, to plānots steidzamības kārtā nosegt ar papildu finansējumu no sociālā budžeta atlikuma.
Lai gan Labklājības ministrija vēl nav publiskojusi precīzu savu nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstu, kurā noteikti būs arī izmaiņas pensiju jomā, atsevišķi politiķi pasteigušies un jau atkal izmanto pensiju tēmu, cenšoties vairot savu popularitāti senioru vidū.
Svētdien notikušajā referendumā šveicieši ar nelielu balsu pārsvaru atbalstījuši pretrunīgi vērtēto valdības pensiju reformas plānu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet citā balsojumā noraidījuši ieceri aizliegt industriālo lauksaimniecību.
Cilvēkiem būs nopietni jāskaidro, kādēļ oktobrī viņi saņems mazāku pensiju nekā septembrī, Saeimas lēmumu indeksēt pensijas 1.augustā aģentūrai LETA komentēja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Pensionāri, kuru pensiju apmērs ir līdz 500 eiro, septiņu mēnešu garumā saņems pabalstu, kura lielums būs atkarīgs no pensiju apjoma – 30, 20 vai 10 eiro.
14.jūlijā, otrajā - galīgajā - lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā "Par valsts pensijām," paredzot šogad valsts pensijas indeksēt divus mēnešus agrāk nekā ierasts - jau 1.augustā, vēsta Saemas preses dienests.
No 1.jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja minētā pabalsta saņēmēji uzsāks darba attiecības, ziņo Labklājības ministrija.
Sociālās nozares pasākumiem nākamajā gadā papildus nepieciešami vairāk nekā 150 miljoni eiro, norāda labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Finansiāli “smagākā” prioritāte ir bāzes pensiju ieviešana no nākamā gada. Tam budžetā nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro. Bāzes pensija plānota kā regulārs ikmēneša maksājums, kas no valsts pamatbudžeta līdzekļiem tiktu izmaksāts papildus valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām aprēķinātajai vecuma pensijai. Vai šādai prioritātei valsts budžetā atradīsies nauda – tas pašlaik ir ļoti sarežģīts jautājums, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju un nepieciešamību jau šogad atvēlēt papildu finansējumu dažādiem atbalsta pasākumiem, kuri noteikti būs jāturpina arī nākamajā gadā.
Pensiju indeksācija no augusta kļūst mazāk ticama, liecina Saeimas pārstāvju teiktais. Līdz ar šonedēļ atlikto jautājumu līdz Saeimas sēdei jūlija vidū plānots sagatavot scenāriju par pensiju indeksēšanu no septembra un vienkopus apstiprināt atbalsta pasākumus plašākai sabiedrībai gaidāmo apkures izmaksu pieauguma kompensēšanai, vēsta Latvijas Radio.
Atsevišķu valdību veidojošo partiju politiķu iesnieguma dēļ Saeimā ceturtdien nenotika īpaši pensiju likuma grozījumiem sasauktā plenārsēde. Opozīcijas politiķi bažījas, vai, atliekot pensiju likuma grozījumus uz vēlāku laiku, netiks nokavēta iespēja laikus sagatavoties pensiju indeksācijai.
Laiku pa laikam medijos un sabiedrībā aktualizējas jautājumi par atalgojumu plaisu starp sievietēm un vīriešiem, taču, vai kādreiz esat domājuši par ienākumu plaisu pensijā? Šķiet pavisam vienkārši – ja ir atalgojumu plaisa, būs arī atšķirības uzkrātās pensijas apmērā. Protams, atalgojumam ir milzīga nozīme, taču pastāv arī citi nākotnes pensijas apmēru ietekmējošie faktori, kuros redzam būtiskas atšķirības tieši dzimumu griezumā, uzsver AS “SEB atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētāja Anna Dovbiša.
Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē netika atbalstīta opozīcijas deputāta Andreja Klementjeva (S) iecere apkures sezonā palielināt minimālo vecuma pensijas aprēķina bāzi.
Valdībai ir jādomā, kā mērķētāk palielināt ienākumus pensionāriem, kuriem tie ir zemi, lai viņiem nebūtu jālūdz palīdzība sociālajā dienestā, uzskata Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāja un Saldus novada pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" direktore Ina Behmane.
Otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja ieceri pensijas šogad indeksēt par mēnesi agrāk – 1.septembrī, lai pensionāriem kompensētu augošo inflāciju un energoresursu cenu paaugstināšanos.
Latvijā pašlaik ir pusmiljons pensiju saņēmēju, no tiem lielākā daļa ir vecuma pensionāri. Vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāju saņem izdienas pensijas. Lai arī pēdējos gados pensijas ir palielinātas, vidējie valsts pensiju apmēri Latvijā ir zemi.