Pensijas

Lai gan sākotnēji bija plānots, ka minimālie pabalsti un pensijas tiks palielinātas jau šāgada sākumā, to paaugstināšana notiek tikai jūlijā. Saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem palielināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.

Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.

Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.

Valsts pensiju sistēma ir konstruēta, lai tā darbotos ilgtermiņā, riskus sadalot starp pensiju sistēmas līmeņiem, tomēr, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un prognozes, rodas jautājums – vai darbaspējīgie Latvijas iedzīvotāji spēs “pavilkt” pensiju izmaksu arī nākotnē, kad uz vienu pensionāru būs 1,7 vai pat mazāk strādājošo un nodokļus maksājošo? Otrkārt, lai gan vidējās pensijas apmērs pēdējā gada laikā ir pieaudzis, Latvijā ir zems pensijas atvietojuma līmenis. Tas nozīmē, ka cilvēka ienākumi pensionējoties būs divas reizes mazāki nekā alga. Uz šo problēmu Latvijai norāda arī Eiropas Komisija.

Pēc teju pusotra gada ilga darba tapis jauns piedāvājums, kā reformēt izdienas pensiju jomu. Sagatavotais piedāvājums paredz, ka izdienas pensiju saņēmējs būs šaurāks, un arī šo pensiju saņemšanas periods – īsāks, bet Labklājības ministrija ierosina celt arī vecumu, no kura var doties izdienas pensijā.

Lielu ažiotāžu sabiedrībā ir sacēlies premjera Kariņa pirms Lieldienām sacītais, ka pensiju vecumu nāksies palielināt.

Latvijas izdienas pensiju sistēma nav ilgtspējīga un būtu jāmaina, šādu nostāju intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Labklājības ministrei Evikai Siliņai premjera Krišjāņa Kariņa paziņojums par neizbēgamu pensionēšanās vecuma palielināšanu, iespējams, bija pārsteigums.

Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.

Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.

Ņemot vērā darba laika izmaiņas, Lieldienu brīvdienu periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātās pensijas un pabalstus "Latvijas pasts" izmaksās agrāk, aģentūru LETA informē kompānijā.

Francijā protestos pret pensiju sistēmu reformu kopumā ievainoti 1093 policisti un ugunsdzēsēji, paziņojis Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns.

Pagājušais gads valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju otrajā līmenī ir noslēdzies ar kopējo uzkrājumu apjomu 5,7 miljardu eiro apmērā, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Francijas policija ceturtdienas vakarā aizturēja 217 cilvēkus Parīzē notiekošos protestos pret pensiju reformu, kas pieņemta parlamentā bez galīgā balsojuma apakšpalātā, ziņoja vietējie mediji.

Francijas Senāts balsojumā sestdien apstiprinājis pretrunīgo valsts pensiju sistēmas reformu, kas ir viens no Emanuela Makrona otrās prezidentūras stūrakmeņiem.

Vairāki simti tūkstoši cilvēku ceturtdien Francijā protestēja pret prezidenta Emanuela Makrona ierosināto pensiju reformu, kas paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu.

Uz 2022. gada 1. janvāri vidējā pensija Igaunijā ir 596 eiro. Igaunijas Finanšu ministra aplēsusi, ka vidējā vecuma pensija Igaunijā šogad pieaugs līdz 704 eiro.

Francijā ceturtdien norisinās valsts mēroga streiks, lai protestētu pret pensiju reformu, un tas ietekmējis sabiedriskā transporta, skolu un vairāku iestāžu darbību.

Lai protestētu pret pensiju reformu, šodien Francijā notiks valsts mēroga streiks un demonstrācijas, kuras atbalstījušas visas Francijas lielākās arodbiedrības.

Jaunā labklājības ministre Evika Siliņa (JV) aģentūrai LETA atzina, ka viņas prioritātes šajā darbā ir saistītas ar bērniem un ģimenēm, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un veselīgu vecumdienu nodrošināšanu senioriem.