Neapdomīga rīcība ar valsts sociālo budžetu, pārceļot daļu otrā pensiju līmeņa iemaksu uz pirmo līmeni, var novest pie neatgriezeniskām sekām jau tuvākās desmitgades laikā, pauž dzīvības apdrošinātāja "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns.
Dienas laikā sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretēji valdības iecerei par gandrīz 17% jeb no 6% līdz 5% no bruto algas samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju otrā līmeņa uzkrājumā.
Par 120 miljonu eiro atņemšanu uz Latvijas valsti apvainojušies finanšu spekulanti atriebjas, atmaskojot valsts pirmā līmeņa pensiju sistēmu kā finanšu piramīdu pirmssabrukšanas stadijā.
Iecerētās pensiju sistēmas izmaiņas - nezināšana vai kaitniecība, retoriski jautā Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Kā darbaspēka nodokļu izmaiņu kompensējošais pasākums piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ne visi Latvijas iedzīvotāji, kuri strādājot uzkrāj līdzekļus pensiju otrajā līmenī, diemžēl nodzīvo līdz pensionēšanās vecumam. Saskaņā ar likumu valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto var nodot mantojumā, taču daudzi mantinieki nemaz nesteidzas saņemt šos uzkrājumus.
Pensiju likumā plānotas izmaiņas, lai precizētu apdrošināšanas stāža noteikšanu pensijas iegūšanai. Turpmāk, piešķirot valsts vecuma pensiju, bijušajās PSRS republikās uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi tiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā tikai tiem, kuri būs snieguši noteiktu ieguldījumu esošās valsts pensiju sistēmas uzturēšanā.
Pārskatot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, būtiski, lai kopējās iemaksas pensiju kapitāla uzkrāšanai abos pensiju līmeņos nesamazinātos, “Neatkarīgajai” norāda Labklājības ministrijas eksperti.
Ir plānots precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, sasaistot darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar iesaistes ilgumu Latvijas pensiju sistēmā. To paredz grozījumi likumā “Par valsts pensijām", kas otrdien, 27. augustā, pieņemti valdības sēdē. Par tiem vēl jālemj un jānobalso Saeimā.
Valdība šodien lems par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", ar kuriem plānots no nākamā gada 1. janvāra mainīt pensiju piešķiršanas kārtību, precizējot apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību, liecina Labklājības ministrijas (LM) iesniegtais tiesību akta projekts.
Latvijā iedzīvotāji veido daudz mazākus uzkrājumus nekā citur Eiropā, liecina “Eurostat” dati, līdz ar to daudziem strādājošajiem pensiju otrais līmenis ir un arī būs vienīgais reālais nākotnes uzkrājums.
Nodokļu izmaiņu scenārijā minētais ierosinājums samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī var radīt graujošas sekas Latvijas iedzīvotāju spējai nodrošināt cienījamas vecumdienas, aģentūrai LETA pauda finanšu eksperti.
Kopš likumu izmaiņām, kas ļauj valsts fondēto pensiju shēmu pārvaldītājiem uzzināt savu pensiju fondu dalībniekus, pensiju 2. līmeņa dalībnieki aktīvāk maina ieguldījumu plānus.
“Šobrīd pensionāru neapliekamais minimums ir 500 eiro un tam vajadzētu būt vismaz 700 vai 1000 eiro,” TV24 raidījumam “Ziņu Top” komentē labklājības ministrs (ZZS) Uldis Augulis.
Pensiju likumā noteikts, ka no nākamā gada pieteikties vecuma pensijai varēs tikai tie pensionēšanās vecumu sasniegušie Latvijas iedzīvotāji, kuru darba stāžs būs vismaz 20 gadi. Nākamgad to senioru īpatsvars, kuri pensiju likuma izmaiņu dēļ nevarēs saņemt vecuma pensiju, jo viņiem nav pietiekams darba stāžs, varētu sasniegt desmit procentus ko kopējā gadā pensionējušos senioru skaita.
Ņemot vērā ierobežotās iespējas pieprasīt papildu finansējumu nākamā gada budžetā ierastajām nozaru ministriju prioritātēm, labklājības ministrs Uldis Augulis cenšas pamatot, kāpēc pensiju un ģimenes pabalstu palielināšana ir saistīta ar valsts drošību.
Politiskajā arēnā ir pieteikti divi scenāriji pensiju indeksācijai šāgada rudenī. Latvijas Pensionāru federācija izteikusi priekšlikumu indeksēt pilnā apmērā visas pensijas, savukārt otrs – ticamāks – variants, kas ienācis politiskajā dienaskārtībā, ir uz pusi palielināt to pensijas daļu, ko indeksē.
Seniori cer, ka lēmums par bāzes pensiju ieviešanu uz politiskās dienaskārtības galda nonāks pēc iespējas tuvākā nākotnē, aģentūrai LETA sacīja biedrība "Latvija senioru kopienu apvienība" (LSKA).
Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest papildu atbalstu pie daudzbērnu vecāku vecuma pensijas no valsts pamatbudžeta, paredz ministrijas izstrādātie priekšlikumi, kurus otrdien, 7.maijā, skatīs valdība.