Biedrība "Latvijas senioru kopienu apvienība" (LSKA) atzinīgi novērtē un atbalsta Labklājības ministrijas iniciatīvu pakāpeniski atjaunot piemaksu pensijām par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tomēr LSKA ieskatā lietderīgi būtu arī paaugstināt pensionāra ar nodokli neapliekamo ienākumu līdz 600 eiro, norāda LSKA struktūrvienības "Senioru saeima" vadītāja Barba Girgensone.
Atgriežamies pakāpeniski pie piemaksām par pensijām par nostrādātajiem gadiem līdz 1995.gada 31.decembrim, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
No 2024. līdz 2029.gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028.gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Sākot ar 2029.gadu tā jau tiks maksāta visiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem.
Sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā kopējais uzkrājums pēc Labklājības ministrijas prognozēm līdz šā gada beigām sasniegs 1,8 miljardus eiro, un plānots, ka nākamgad tas jau varētu pārsniegt divus miljardus eiro. Tas ir lielākais līdz šim uzkrātais finanšu līdzekļu apjoms sociālajā budžetā. Daļa šī uzkrājuma uz laiku ir noguldīta Valsts kasē.
Šonedēļ Latvijā tiks atsākta Krievijas pensiju izmaksa, kas aizkavējās divas nedēļas, jo šī valsts nebija pārskaitījusi līdzekļus pensiju izmaksai saviem Latvijā dzīvojošajiem pensionāriem.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka VSAA pensiju un pabalstu saņemšanai kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā, personai ir jāatver savs personīgais konts.
Ja atkārtoti nenotiks aizķeršanās ar naudas līdzekļu nonākšanu līdz Latvijai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), iespējams, līdz nākamās nedēļas beigām varētu izmaksāt pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensiju saņēmējiem, vēsta VSAA preses sekretāre Iveta Daine.
Krievijas vēstniecības Latvijā pagaidu pilnvarotais lietvedis Oļegs Zikovs, kurš šodien bija izsaukts uz Ārlietu ministriju (ĀM) paskaidrojumu sniegšanai par pensiju izmaksu kavēšanu savas valsts pilsoņiem Latvijā, apsolījis rast drīzu risinājumu pensiju pārskaitījumiem.
20.septembrī uz Ārlietu ministriju ir izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis, lai prasītu paskaidrojumus par Krievijas kavēšanos izmaksāt pensijas saviem pilsoņiem Latvijā.
Šā rudens pensijas indeksācija 1. oktobrī pensionāriem neatnesīs rekordlielu pensijas palielinājumu. Pēc “Neatkarīgās” aprēķiniem vidējā pensija augs par 25 eiro. Salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksāciju pielikums pie pensijas lielākajai daļai pensionāru šķitīs niecīgs.
Šā gada atšķirīgā pensiju indeksācija aktualizējusi jautājumu par rādītājiem, kurus izmanto, aprēķinot indeksācijas koeficientus. Kā var izveidoties situācija, ka vidējā alga valstī kāpj, bet pensiju indeksācijā tas neatspoguļojas un pensionāri nesaņem gaidīto pensijas palielinājumu atkarībā no darba stāža?
Visiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri pirms tam bija Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi un kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijā pēc 2023. gada 1. septembra, ir jāiegūst Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.
Pensiju indeksācijā šogad ņems vērā tikai vienu indeksu, jo atšķirībā no iepriekšējā gada apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022. gadā ir bijis mazāks par nulli jeb negatīvs, tāpēc tas nav ietverts indeksa aprēķinā.
Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi grozījumus 2.līmeņa pensiju regulējumā, piedāvājot noteikt, ka piecus gadus pirms pensijas vecuma sasniegšanas būtu ļauts izvēlēties, ko darīt ar 2.līmeņa pensiju.
Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 25,375 miljoni eiro, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ziņo Latvijas Banka.
Lai gan sākotnēji bija plānots, ka minimālie pabalsti un pensijas tiks palielinātas jau šāgada sākumā, to paaugstināšana notiek tikai jūlijā. Saistībā ar jaunajiem minimālo ienākumu sliekšņu apmēriem palielināsies valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, minimālās vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas.
Finanšu tirgus ekspertu ieteikumi būt pacietīgiem vērtspapīru cenu lejupslīdes laikā sevi pēdējo dažu mēnešu laikā ir attaisnojuši. Ieguldījumu atdeve 12 mēnešu periodam, kas vēl pirms dažiem mēnešiem bija rakstāma pat ar padsmit procentu kritumu, patlaban ir vai nu mazos vienciparu mīnusos, vai pat nokļuvuši “pozitīvajā teritorijā”.
Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.