Klāt pensiju indeksācija; svarīgākais, kas par to ir jāzina

© f64.lv, Kaspars Krafts

Šodien notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, bet pilnā apmērā tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, ziņo Labklājības ministrija (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Vecuma pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem.

Attiecīgi apdrošināšanas stāžam līdz 29 gadiem tie būs 50%. Savukārt gadījumā, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem un ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, pieaugums būs 60%. Toties 40 līdz 44 gadu stāža gadījumā pieaugums mērāms 70%, bet no 45 gadiem un vairāk - 80%.

Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 500 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no šī gada oktobra pensijas piešķirtais apmērs būs 532,70 eiro, kas ir par 32,70 eiro lielāks nekā iepriekš. Lielākais pieaugums mērāms 50,20 eiro apmērā, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk - šajā gadījumā pensija palielināsies līdz 550,20 eiro.

Savukārt pārējo valsts pensiju un apdrošināšanas atlīdzību indeksācijai un piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, noteikšanai piemēros faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, tādējādi tiks piemērots indekss 1,0654.

Indeksējot piemaksu, attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,52 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim un piemaksās apmēram 2,28 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim.

Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1,52 eiro un 2,28 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0654. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1,52 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada beigām, turpmāk saņems 1,62 eiro, bet tie, kas saņēma 2,28 eiro, turpmāk saņems 2,43 eiro.

Piemēram, pensionārs, kuram ir piešķirta vecuma pensija 510 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikta piemaksa 38 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995.gada beigām), no 1.oktobra saņems vecuma pensiju 561,20 eiro un piemaksu pie pensijas 40,50 eiro.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu, norāda LM.

LM informē, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (neapliekamais minimums 2024.gadā - 500 eiro), kas samazina izmaksājamo summu.

Pensionāriem pašiem nekas nav jādara - pensiju indeksāciju nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tā notiek automātiski.

LM atgādina, ka šodien tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zudumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais