Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šodien tika aktualizēta iespēja veikt pētījumu par pensiju sistēmas ilgtspēju pie strādājošo proporcijas samazināšanās.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sēdē norādīja, ka pašlaik Latvijā nodarbināti ir jeb strādā mazāk nekā puse iedzīvotāju, tāpat Latvijā arī trūkst darbinieku. Līdz ar to nākamo četru gadu laikā būs jādomā par pensiju sistēmas stabilizēšanu ilgtermiņā, jo šajā jomā esam aizgājuši prom "no līdzsvara punktiem".
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) akcentēja, ka nedomā, ka šajā jomā vajadzētu ko īpaši mainīt, ņemot vērā, ka pašlaik tiek īstenoti jau agrāk pieņemtie lēmumi, kas palīdz sistēmai atbilstoši strādāt.
Reizē politiķis aicina ievērot principu, ka pensiju apmaksai paredzētajam speciālajam budžetam "neuzgrūžam tam neraksturīgas funkcijas". Minētā principa ievērošana arī nodrošinās atbilstoša uzkrājuma apjoma saglabāšanu speciālajā budžetā, secināms no politiķa paustā.
Budžeta komisijas vadītājs arī vērsa uzmanību, ka par pensiju sistēmas jautājumiem publiski ir jākomunicē ļoti uzmanīgi, lai nerastos pārpratumi. Situācijās, kad publiskajā telpā par šiem jautājumiem izskan neprecīza informācija, tiek saņemti ļoti daudz cilvēku zvani par to, kā tālāk būs, secināms no šodienas sanāksmē paustā.
Tāpēc Reirs pie šiem jautājumiem aicināja pieiet "ļoti prātīgi", norādot, ka nepieciešams veikt nozīmīga apmēra pētījumu par šīm lietām.
Runājot par citu tēmu - gaidāmo 2023.gada valsts budžetu, - Ašeradens norādīja, ka valdībā šonedēļ paredzēts konceptuāli vienoties par tā pamata aprisēm. Vēlāk atbilstoši valsts budžeta veidošanas grafikam ierēdniecība "ķersies klāt, lai saliktu lielās budžeta grāmatas" jeb sagatavotu budžeta projektu atbalstīšanai valdībai un virzīšanai uz izskatīšanu Saeimā, skaidroja finanšu ministrs.
Politiķis vērsa uzmanību, ka pašlaik pasaules un līdz ar to Latvijas ekonomiku raksturo mainība un nenoteiktība. Lai būtu lielāka skaidrība par ekonomikas gaidāmo attīstību, jāgaida dati par tautsaimniecības rezultātiem gada ceturkšņa beigās, atzīmēja Ašeradens.
Pēc 2023.gada augustā pieejamajiem datiem ierasti tiks veidotas prognozes 2024.gada budžetam, taču šoreiz šī gada augusta pieejami dati varētu arī atstāt ietekmi uz 2023.gada budžetu, pieļāva finanšu ministrs.
Kā ziņots, 2023.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos dokumentus valdībā plānots atbalstīt 7.februārī. Budžeta likumprojekts un pavadošie dokumenti Saeimā jāiesniedz 9.februārī.