Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars ir pārliecināts, ka šo vēlēšanu jaunums - speciālie vēlēšanu lineāli - ir sevi attaisnojis.
Šajās pašvaldību vēlēšanās diezin vai būs sasniegta tāda pati vēlētāju aktivitāte, kāda bija iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, šovakar pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas žurnālistiem atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Abi lielākie konkurenti uz Liepājas mēra krēslu - pašreizējais pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) un Reformu partijas saraksta līderis Jānis Vilnītis - kā vēlamākos koalīcijas partnerus Liepājas domē min vienas un tās pašas partijas - "Vienotību" un nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) -, kuras gan varētu nebūt iekļuvušas pašvaldības domē.
Šodien notikušajās pašvaldību vēlēšanās atsevišķos vēlēšanu iecirkņos notikušie starpgadījumi var būt par pamatu, lai apstrīdētu vēlēšanu rezultātus, šodien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Grūti izskaidrot, kāpēc pilsoņu aktivitāte šodien Latvijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās ir bijusi tik zema, kā to rāda jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
Šodien, 24.aprīlī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA), lielo pilsētu pašvaldību vadītāju un ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās laikā premjers apsolīja, ka, strādājot pie vidējā termiņa budžeta izstrādes nākamajiem gadiem, tiks ņemts vērā, ka pašvaldību budžetiem jāpieaug līdzvērtīgi valsts pamatbudžeta pamatfunkcijām.
Rīt, 23.aprīlī, pulksten 16.00 notiks Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēde, kurā paredzēts lemt par to, kurās pašvaldībās par 10 dienām pagarināt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu, informē Kristīne Bērziņa, CVK Informācijas nodaļas vadītāja.
Pašvaldībām būtu jāinformē iedzīvotāji par pieejamiem pakalpojumiem un iespējām, kā arī jāapsver iespēja izveidot vienotu sistēmu, pēc kuras ģimene ar bērniem varētu izvēlēties, kur viņiem būtu labāk dzīvot, - šādus ierosinājumus šodien izteica Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdes dalībnieki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu redakciju Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, tādējādi papildinot to ar jaunu nodaļu par pašvaldību apvienošanos, kas paredz arī 100 000 latu kompensāciju par šādu procedūru.
Valdība šodien akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvo ziņojumu par Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu un atbalstīja ministrijas ieceres par turpmāko rīcību saistībā ar pašvaldību apvienošanu.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien noteikusi republikas pilsētu domēs un novadu domēs ievēlamo deputātu skaitu 1.jūnija pašvaldību vēlēšanās. Pavisam 119 pašvaldību domēs būs jāievēl 1618 deputāti. 39 pašvaldībās būs jāievēl 9 deputāti, četrās pašvaldībās - 13 deputāti, 60 pašvaldībās - 15 deputāti, 15 pašvaldībās - 17 deputāti, bet Rīgas domē - 60 deputāti, informē Kristīne Bērziņa, CVK Informācijas nodaļas vadītāja.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas noteiks pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību.
Uz iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, piesakās arvien vairāk tīkotāju, un pirms vēlēšanām jaunas «politikas iniciatīvas» var atkal paplucināt pilsētu un novadu budžetus.
Saeimas deputāti šodien otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz no 13 uz deviņiem samazināt novada domē ievēlējamo deputātu skaitu pašvaldībās, kurās reģistrēto iedzīvotāju skaits ir līdz 5000.
Saeima ceturtdien, 14.februārī, galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kas paredz samazināt mazajās pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu, un pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrējušies ne vairāk kā 5000 iedzīvotāju, līdzšinējo 13 deputātu vietā paredzēts ievēlēt deviņus deputātus.
Koalīcijas partneri konceptuāli ir vienojušies, ka deputātu skaits jāsamazina ne tikai mazajās pašvaldībās. Tomēr patlaban joprojām ir domstarpības par to, "kāds izskatīsies šis samazinājums", proti, kāds un kurās pašvaldības varētu būt deputātu skaits pēc samazinājuma, pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Saeimas Reformu partijas (RP) frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto un valdībā atbalstīto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, kas ļaus iedzīvotājiem par daļu no vietējiem jautājumiem organizēt pašvaldību referendumus.
Saeima rīt lems par jauna likumprojekta - Vietējo pašvaldību referendumu likums - nodošanu izskatīšanai komisijā. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pašvaldības iedzīvotājiem iespēju piedalīties vietējos referendumos, veicināt iedzīvotāju iespējas ietekmēt pašvaldības domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, kā arī piešķirt pašvaldību iedzīvotājiem tiesības atlaist domi.
Koalīcija vienojusies pirms šī gada pašvaldību vēlēšanām samazināt deputātu skaitu mazajās pašvaldībās. Vairāk nekā puse (60%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta nepieciešamību veikt deputātu skaita samazināšanu īsi pirms vēlēšanām (29% - noteikti jā; 31% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, janvāra beigās veiktais pētījums.