Reformu partijas kontrolētā Ekonomikas ministrija, pārskatot valsts kapitālsabiedrību vadīšanas noteikumus, cenšas uzspiest tos arī pašvaldībām. Pilsētas uztraucas, ka ar politiskām svirām valsts varēs salikt konkrētām partijām tuvus cilvēkus pašvaldību uzņēmumos un pēc tam tos arī privatizēt.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) vakar uz tikšanos aicināja ekonomikas ministru Danielu Pavļutu. Saruna noritēja aiz slēgtām durvīm, taču stipri augstos toņos – izklausījās, ka durvis pamestas vaļā. Izlasot ministrijas sacerētos likumprojektus Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums un Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, pašvaldību līderi saskatījuši draudus labai pārvaldībai, nevis rūpes par tādas ieviešanu. Viņi sapratuši, ka Rīgā būs speciāls birojs ar 11 darbiniekiem, kas izlems, kas un kā darāms pašvaldību uzņēmumos, noteiks, kurus cilvēkus vadībā drīkst likt un kurus nedrīkst. Izveidos potenciālo priekšnieku sarakstus, kuri tad jāņem darbā. Komandēs, kas darāms ar dividendēm, un noteiks, kad uzņēmums pārdodams.
Ekonomikas ministrs D. Pavļuts Rīgas ielikteņu konceptu noraida: «Nu muļķības tas ir, manās acīs tas ir pārprasts.» Viņš pamāca, ka tiem, kam tā šķiet, jāpārlasa likumprojekti.
LLPA izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis savukārt norāda, ka pie pārpratumiem, ja tie patiešām tādi ir, vainojami ministrijas juristi, kas tos sarakstījuši likumprojektos.
«Valmierā trīs cilvēki pārvalda septiņas kapitālsabiedrības. Ventspilī pieci cilvēki pārvalda 13 kapitālsabiedrības. Taisīt centralizētu pārvaldi, kur 11 cilvēki pārvaldīs 750 valstī esošās kapitālsabiedrības un sūtīs uz Dagdas siltumtīkliem savā birojā nominētu personu, ir ļoti riskants pasākums,» spriež M. Kučinskis.
Ministrijas sagatavotajos likumprojektos arī Neatkarīgā atrada jaunveidojamās institūcijas aprakstus. Tā sauksies Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs un gadā no valsts budžeta izmaksās ap 400 tūkstošiem latu. Anotācijā minēts: «Ņemot vērā, ka biroja funkciju veikšanai plānots piesaistīt augstas kvalifikācijas ekspertus, nepieciešams pārskatīt valsts pārvaldes vienoto atlīdzības sistēmu.» Algas būs lielākas, taču esot paredzama pozitīva ietekme uz valsts budžetu, piemēram, lielākas dividendes un ienākumi no iespējamās publisko personu kapitāla daļu atsavināšanas, tātad – uzņēmumu pārdošanas.
Ministra padomniece juridiskajos jautājumos Inese Druviete biroja nepieciešamību skaidro līdzībās:
«Ir vajadzīgs ērgļa skatījums no augšas, lai redzētu, kā viss izskatās kopsummā. Katra pašvaldības darbojas pēc savām spējām un prasmēm, bet ne vienmēr tās ir ļoti profesionālas.»
LLPA piekrīt, ka uzņēmumu pārvaldību ir iespējams un vajag uzlabot – daudzas pašvaldības to jau dara. Taču organizācija arī pauž cerību, ka ērgļa skatījuma ieviešana nebūs sākums grandiozai valsts un pašvaldības uzņēmumu privatizācijai. M. Kučinskis spriež: «Ja tā skrupulozi, bez emocijām lasa likumprojektu, tad gluži loģiski visiem atkritumu, visiem transporta un citiem uzņēmumiem beigu etaps būs privatizācija. Bet es ceru, ka šī ir nesaprašanās un kļūda.»
Arī Ventspils vicemērs Didzis Ošenieks D. Pavļuta prezentētos sacerējumus un ideju par galveno uzņēmumu vadības biroju vērtē skeptiski: «Viennozīmīgi tas būs politizēts pasākums, vēl lielāka varas koncentrācija Ministru kabinetā. Ja tā ir nākotne, uz ko mēs ejam, tā ir totālā pretrunā ar Eiropas Pašvaldību hartu, kur viennozīmīgi pateikts, ka pašvaldības ir neatkarīgas un tām ir tiesības.»
Nākamais sarunu raunds starp ministriju un lielajām pilsētām nolikts pēc mēneša. Ministrs arī apsolījies aizbraukt uz kādām pašvaldībām, lai klātienē paskatītos, kā tās pārvalda savus uzņēmumus, un nerastos iespaids, ka ministrija tikai vēlas komandēt visus no Rīgas, nezinot patieso situāciju aiz tās robežām.