Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iecere mazināt pašvaldībās ievēlamo deputātu skaitu jau uz nākamā gada vēlēšanām ir populistisks un sasteigts gājiens, ko lāgā neatbalsta pat partneri koalīcijā.
Valdībā izskatītais likumprojekts Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā rada iespaidu, ka pamatā tas ir veltījums Rīgas domei – galvaspilsētā deputātu skaitu ministrs grib samazināt no 60 uz 35 deputātiem, kas varētu nozīmēt visai krasas izmaiņas politisko spēku izkārtojumā.
Pašvaldību savienība pret
Arī novados partijas jau sākušas domāt par vēlēšanām, uzrunāt potenciālos deputātu kandidātus, un piepeša veidojamo vēlēšanu sarakstu apcirpšana izraisītu visnotaļ neērtas situācijas. Turklāt likumprojekta anotācijā paustais apgalvojums, ka pašlaik deputāti novada domē to vien dara, kā lobē katrs sava pagasta intereses, un – jo mazāk viņu būtu, jo labāk, ir izgrābts no gaisa. Tāpēc, šonedēļ izskatot likumprojektu Ministru kabineta komitejas sēdē,
E. Sprūdžam uzdeva papildināt anotāciju ar kaut kādiem argumentiem, un jau nākamajā dienā to skatīja valdība. Taču Saeimā dokumentu tik zibenīga virzība negaida. Ticamāk, šī būs kārtējā skaļi pieteiktā, bet nerealizējamā reforma, jo kategoriski pret to iestājusies Latvijas Pašvaldību savienība. Tās ieskatā krass deputātu skaita samazinājums vērtējams kā drauds demokrātiskai, efektīvai un optimālai iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai.
Visi jau gatavo sarakstus
Ekspolitiķis un kādreizējais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš ministra priekšlikumu vērtē kā populistisku spēlēšanos ar neinformētu iedzīvotāju uzskatiem. «Varbūt kādam patiešām liekas – jo mazāk deputātu, jo labāk. Taču realitātē pašvaldību darbu tas neuzlabos. Darba kvalitāte nav atkarīga no deputātu skaita, bet gan no viņu profesionalitātes. To pierāda arī situācija Jūrmalas domē, kur ir tikai 15 deputāti, bet vienoties viņi nespēj ne par ko.»
Vasaras sākumā, kad E. Sprūdžs sāka runāt par šo ieceri, Latvijas Lielo pilsētu asociācija atšķirībā no Latvijas Pašvaldību savienības lielas iebildes necēla. Tas likumsakarīgi – jo, izņemot Rīgu, pārējās lielās pilsētas izmaiņas neskartu – tur tāpat kā pašlaik paliktu 13 vai 15 deputāti. Turklāt tobrīd vēl bijis laiks sagatavoties izmaiņām. Bet tagad, kā atzīst asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis, vilciens aizgājis: «Visi taču jau gatavo sarakstus.»
Ministra virzītais likumprojekts paredz, ka pašvaldībās (izņemot lielās pilsētas) ievēlamo deputātu skaits samazināts par četrām personām. Piemēram, Ventspils novadam tas nozīmētu 11 deputātus – tagadējo 15 vietā. Novada mērs Aivars Mucenieks rēķina, ka šīs izmaiņas nāktu pēdējā mirklī pirms vēlēšanām, kas nav pieņemami. Turklāt arī pēc būtības to nepieciešamība ir apšaubāma, jo tādējādi tiktu mazināta iedzīvotāju pārstāvniecība: «Ja gribam iedzīvotājus vairāk iesaistīt lemšanā, kāpēc tad iet pretējā virzienā?» Nekādu nozīmīgu ietaupījumu budžetā šīs četras likvidētās deputātu vietas neradītu. Vidēji deputāti saņemot 20 līdz 50 latus mēnesī.
A. Mucenieks tomēr lēš, ka ministra ieceres īstā mērķauditorija nav vis mazie novadi un pamats – raizes par tajos it kā notiekošajiem ķīviņiem, bet drīzāk Rīgas dome, kurai E. Sprūdžs cenšas maksimāli sarežģīt dzīvi.
Aktualitāte Nr. 100
Galvaspilsētas mērs Nils Ušakovs par ministra jaunākajām politaktivitātēm gan īpaši nesatraucas. Vien atgādina, ka ideja nav nedz jauna, nedz arī aktuāla: «Saskaņas centrs ar šādu iniciatīvu nāca klajā jau 2009. gadā. Taču pilnīgi skaidrs, ka pašvaldībām šobrīd šī nav prioritāte Nr.1 un pat nav Nr.100. Sociālais atbalsts, valsts dotāciju samazināšana, valsts līdzfinansējuma atcelšana sociālajiem pabalstiem, nodokļu politika – šie jautājumi pašlaik ir aktuāli, un valdībai būtu jāpievēršas tieši tiem.»
Jāpiebilst, ka ministrs E. Sprūdžs šobrīd cenšas virzīt vēl vairākas izmaiņas, kas skars pašvaldību darbu, savukārt Saeima tajās cenšas izravēt aplamības. Gatavojot uz otro lasījumu amatu apvienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem, atbildīgā Saeimas komisija nesaskatīja vajadzību aizliegt strādāt par deputātiem skolu direktoriem vai kultūras namu vadītājiem, veselības vai sporta iestāžu priekšniekiem. Kas tad strādās domē, ja aktīvākos novadu cilvēkus izsvītros no politiskās un saimnieciskās dzīves.