Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).
“Valdība izlēmusi atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, tas ir atbalsta pamats. Izsniegto kredītu apjoms ir krities par 3 miljardiem un tas ir ļoti daudz. Ja šī nauda netiek investēta, tad nenotiek attīstība, ja nenotiek attīstība, no kurienes mēs dabūsim eksportu?” komentējot valdības atbalstu uzņēmējiem RīgaTV 24 raidījumā „Kārtības rullis” sacīja ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs.
Ārkārtējās situācijas dēļ bankas atlikušas saistību izpildi aizdevumiem 1,1 miljarda eiro apmērā. Ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 13 182 līgumiem.
Nevienam koalīcijas partnerim un, domājams, arī nevienam nodokļu maksātājam nepatīk “Jaunās Vienotības” sagatavotais nodokļu celšanas piedāvājums, un neviena partija arī nevēlas vēl vairāk nokaitināt vēlētājus līdz vēlēšanām. Tāpēc valdība Finanšu ministrijas ziņojumu “Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai” nolēmusi atlikt.
Nenonākot pie vienota redzējuma nodokļu reformas kontekstā, valdību veidojošās partijas lēmušas turpināt diskusijas un pagaidām valdībā neskatīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto piedāvājumu nodokļu reformai.
Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad papildus dotu 180,8 miljonus eiro.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija aicina sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai diskutētu un lemtu par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību spēkā stāšanos un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķina maiņu, informēja ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa.
Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, norāda banku analītiķi.
Finanšu ministrija (FM) piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un solidaritātes nodokļa likmes, informēja FM.
Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā Latvijā var pieaugt par 3-5%, kas ražotājiem būs smags trieciens, norāda pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums - serviss saskarne "Application Programming Interface" jeb EDS API, lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, informēja VID pārstāvji.
Vakar, 23.jūlijā, notika Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulce, kurā biedri uzklausīja Ekonomikas ministrijas, LIAA, VID, LDDK un finanšu institūcijas ALTUM informāciju par viesmīlības nozarei pieejamo atbalstu, kā arī vienojās turpināt sarunas par pazeminātā PVN ieviešanu. Kopsapulcē tika apstiprināts biedrības gada pārskats, kā arī ievēlēti divi jauni valdes locekļi.
Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Otrdien, 21.jūlijā, Tieslietu ministrijā notika starpinstitūciju sanāksme par Tieslietu ministrijas sagatavotajiem grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kas paredz neapliekamā minimuma ieviešanu primārajiem mājokļiem 100 000 EUR apmērā. Neskatoties uz nesaskaņotajiem jautājumiem, Tieslietu ministrija virzīs šos likumprojektus izskatīšanai Ministru kabinetā jau augustā.