Lai gan iedzīvotāju ienākumu nodokļa likme visās Baltijas valstīs ir līdzīga, kopumā darbaspēka nodokļa slogs visos līmeņos Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības konferencē par nodokļu politiku pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Arī darbanespējas lapu apmaksas kārtība Latvijā salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm darba devējiem rada lielākas izmaksas. Proti, Latvijā darba devējiem ir jāapmaksā lielāks slimības dienu skaits, kamēr valsts uzņemas apmaksāt apmēru, kas ir relatīvi mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, viņš norādīja.
Hermanis tostarp skaidroja, ka, lai gan šajā gadījumā varētu būt iesaistīti arī citi faktori, piemēram, tieslietu sistēma, augsts darbaspēka nodokļu slogs noved pie eksporta apmēra samazinājuma, mazāka ārvalstu investīciju pieplūduma, zemākām iespējām uzlabot darbinieku atalgojumu un lielākas ēnu ekonomikas.
Turklāt, atbilstoši LDDK rīcībā esošajiem datiem, 2019.gadā vidējās aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nesasniedza iemaksas no valstī noteiktās minimālās darba algas kopumā 273 612 cilvēkiem.
Viņš uzskata, ka pašreizējie mērķi būtu darbaspēka nodokļu konkurētspējas veicināšana, kā arī lielāka nodarbināto personu iesaiste nodokļu nomaksā, tostarp ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas katras personas līmenī, neatkarīgi no nodokļu režīma. Vienlaikus eksperts uzskata, ka būtu jāvirzās uz konkurētspējīgu darba devēju izmaksas sistēmu attiecībā uz slimības lapu izmaksas apmēru un ilgumu.
Konferencē savu nostāju šajā jautājumā pauda arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš norādīja, ka patlaban aktuāla ir informāciju tehnoloģiju uzņēmumu piesaiste no Baltkrievijas, bet šos uzņēmumus primāri interesē darbaspēka nodokļu slogs. Viņš skaidroja, ka šajā sakarā būtu jādomā par nodokļu sloga mazināšanu un par to kā veicināt konkurētspējīgāku nodokļu sistēmu.
Arī Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzīmēja, ka patlaban, veicot izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļu sistēmā, tās var padarīt Latviju mazāk konkurētspējīgu nekā, piemēram, Igauniju.
Abi opozīcijas deputāti bija vienisprātis, ka, atbrīvojoties no īpašajiem nodokļu režīmiem, tajā ietilpstošajiem saimnieciskās darbības veicējiem radīsies šaubas par to, vai turpināt saimniecisko darbību, turklāt pastāv risks, ka pieaugs ēnu ekonomika.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai vecinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Vienlaikus no FM aprēķiniem izriet, ka plānotās izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021.gada budžetā papildus iekasēt 69,9 miljonus eiro, 2022.gadā - 140,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 162,7 miljonus eiro.
FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu - 75,6 miljonu eiro apmērā - rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.
Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021.gada budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks valsts budžetā, bet 25% - pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus iegūs 90,9 miljonus eiro.