Nodokļi

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ nodokļu ieņēmumi šogad var sarukt par 1,5 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā Stabilitātes programmas projektā 2020.-2023.gadam.

Dīkstāves pabalstu izmaksās kontrole ir pietiekama laba, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Aprīlī nodokļu parāds pirmo reizi reģistrēts 8% jeb 2954 uzņēmumu, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju.

Ministru kabinets ceturtdien ārkārtas sēdē lēma uzdot Labklājības ministrijai (LM) līdz nākamai nedēļai izstrādāt risinājumu minimālo sociālo iemaksu ieviešanai visos nodokļu režīmos strādājošajiem.

"Latvijā ir nepieciešams vienādot akcīzes nodokļa likmes degvielai ar Lietuvas likmēm. Tikai tā varēsim konkurēt ar Lietuvas degvielas tirgu un no 2020.gada 1.maija arī ar Igauniju", pauž Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Nodokļu nomaksas pagarinājumus Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim atteicis aptuveni 1% no uzņēmumu pieteikumiem, piektdien preses konferencē sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Lai arī jaunākie dati par nodokļu plāna izpildi martā būs zināmi aprīļa beigās, šobrīd nav pamata optimismam par kopējo plāna izpildi, atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Līdz ar Covid-19 izraisītās krīzes vēršanos plašumā martā Latvijas budžeta ieņēmumi par 7,2% atpalikuši no plāna, liecina neoficiālā informācija par budžeta ieņēmumiem šā gada pirmajos trīs mēnešos.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā izveidota sadaļa "Covid-19", kurā vienkopus iespējams atrast informāciju par atbalsta pasākumiem nodokļu jomā uzņēmumiem, to darbiniekiem un saimnieciskās darbības veicējiem, ko turpmāk nodrošina VID, informēja dienestā.

Patlaban iedzīvotāji no valsts budžeta ir saņēmuši 56,8 miljonus eiro par pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Līdz ceturtdienai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir saņemti 934 iesniegumi, kuros prasīts pagarināt nodokļu nomaksas termiņu, par kopējo nodokļu summu 5 273 176,57 eiro, noskaidroja VID.

Patlaban pieļaujami tikai tādi nodokļu sistēmas uzlabojumi, kas vērsti uz sekmīgu Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanu, un tikai pēc tam var turpināt pilnveidot vispārīgo Latvijas nodokļu sistēmu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Personām, kuras strādā saskaņā ar speciālo nodokļu režīmu, varētu nodrošināt iespēju saņemt bezdarbnieka statusu, šodien tiešsaistes preses konferencē norādīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Pēc pagājušajā gadā pārdzīvotā šoka, kad, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, daļa iedzīvotāju izrādījās palikuši valstij parādā, daudzi strādājošie lūdza savam darba devējam algas aprēķinā nepiemērot neapliekamo minimumu, lai nepaliktu valstij parādā. Rezultātā šogad, pirmajās 12 dienās, kopš var iesniegt gada ienākumu deklarācijas, parādnieku skaits ir mazāks nekā pērn tādā pašā laika posmā. Tiesa, vidējā parāda summa gan ir augstāka.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītajām negatīvajām sekām Latvijas tautsaimniecībai, Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest nodokļu brīvdienas un risināt situāciju ar darbinieku noturēšanu un atlaišanu kritiskajās situācijās.

Mikrouzņēmumu nodoklis Latvijā tika ieviests pirms 10 gadiem, lai palīdzētu mazajiem uzņēmējiem uzsākt uzņēmējdarbību un pamudinātu pelēkās zonas darboņus iekļauties legālajā ekonomikā. Eksperti šobrīd ir nobažījušies, ka, reformējot šo nodokli, daļa mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju atgriezīsies krēslas zonā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirms diviem gadiem izstrādātais Nodokļu maksātāju reitings liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 4000 uzņēmumu, kuru nodokļu reitings pārsniedz 90 procentus.

Aizvadītajā nedēļā koalīcija pavēra durtiņas, aiz kurām tauta uz brīdi varēja pamanīt dancojam Laimes lāci. Tas tur bija, un no viņa spēcīgajām ķetnām uz visām pusēm gaisā virpuļoja apdrukātas papīra lapiņas, uz kurām lieliem burtiem bija rakstīts «Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.–2025. gadam».

Finanšu ministrijas sagatavotie un apkoptie priekšlikumi valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs, par ko ir sākušās diskusijas ar sociālajiem partneriem, paredz astoņus dažādus variantus, kā mainīt esošos darbaspēka nodokļus. Strādājošajiem bez apgādājamajiem, kuru alga nepārsniedz 1000 eiro uz papīra mēnesī, ikviens no piedāvātajiem variantiem paredz lielākus ienākumus uz rokas. Savukārt lielāku algu saņemošajiem piedāvātās izmaiņas ne visos variantos ir izdevīgas.

Ņemot vērā ekonomikas prognozes, nodokļu slogu iedzīvotājiem nevajadzētu būtiski palielināt, atzina partiju apvienības "Jaunā vienotība" līderis Arvils Ašeradens.