Finanšu ministrijas iecere ar nākamo gadu samazināt darbaspēka nodokļu slogu, kas daļai strādājošo ļautu uz rokas saņemt no pāris līdz pāris desmitiem eiro uz rokas vairāk, neattiecas uz autoratlīdzību saņēmējiem, kas, pēc FM aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 39 tūkstoši. Tieši otrādi autoratlīdzību saņēmēju atalgojumu ir plānots padarīt daudz pieticīgāku.
Finanšu ministrijas iecere likvidēt speciālo nodokļu režīmu autoratlīdzībām šonedēļ valdības sēdē netika skatīta, taču tas nenozīmē, ka tā ir atmesta. Visticamāk, tiks piedāvāts jauns risinājums, kas, pēc finanšu ministra Jāņa Reira vārdiem, “sakārtos šo nozari”.
Kārtējais sakārtošanas mēģinājums
Finanšu ministrija jau vairākas reizes ir mēģinājusi palielināt nodokļu slogu autoratlīdzību saņēmējiem un ne bez rezultātiem. Pirms diviem gadiem līdz ar nodokļu reformu papildus iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) autoratlīdzībām tika ieviestas divas jaunas nodokļu likmes ‒ 5% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai un 32,15% apmērā valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas samazināja ieņēmumus uz rokas strādājošajiem vai arī pārlika šo slogu uz darba devēju pleciem. Šogad atkal Finanšu ministrija atgriezusies pie vēlmes reformēt šo nozari, autoratlīdzības saņēmējus pielīdzinot vai nu saimnieciskās darbības veicējiem, vai parastā nodokļu režīmā strādājošiem.
FM pēdējā publiskotā ideja, kā reformēt autoratlīdzības nodokļu režīmu, sacēla vētru. Pret to iebilda Kultūras ministrija, rakstnieki un citi inteliģences pārstāvji. Trešdien šis jautājums valdības sēdē netika skatīts, taču tas nenozīmē, ka tas ir pilnībā noņemts no dienaskārtības. Visticamāk, tiks piedāvāts kāds cits variants, iespējams, saudzīgāks pret noteiktu grupu autoratlīdzību saņēmēju vai arī ar pakāpeniskāku ieviešanas termiņu.
Ar saimniecisku tvērienu
Izpētot skaidrojumu, kā Finanšu ministrija bija iecerējusi no nākamā gada aprēķināt nodokļus autoratlīdzību saņēmējiem, Neatkarīgā guva priekšstatu, ka abas no FM piedāvātajām izvēlēm - vai nu reģistrēt saimniecisko darbību, vai arī strādāt algotu darbu uzņēmumā ‒ samazina autoratlīdzību saņēmēju ienākumus uz rokas. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, saņemot honorārā 1200 eiro mēnesī, autoratlīdzības saņēmējam bez apgādājamajiem par šo summu nodokļos būtu jāsamaksā vismaz 374 eiro mēnesī, turklāt ar nosacījumu, ka stājas spēkā zemākas darbaspēka nodokļa likmes. Šobrīd no 1200 eiro honorāra mēnesī nodokļos ir jāsamaksā aptuveni 234 eiro (piemērojot 50% izdevumu normu).
Tātad nākošgad ienākumi mēnesī pie identiskiem honorāriem samazināsies par 140 eiro.
Kāpēc veidojas tik liela starpība? Šobrīd autoratlīdzības saņēmējs, kurš nestrādā regulāru algotu darbu, var nereģistrēt saimniecisko darbību. Taču viņam tāpat ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un sociālais nodoklis. IIN ir jāmaksā no neto ienākumiem, tas ir, no kopējiem ienākumiem, atskaitot izdevumus 25% vai 50% apmērā (atkarībā no darba veida). Turklāt, ja autora faktiskie izdevumi pārsniedz izdevumu normu, viņam ir tiesības rezumējošā kārtībā iesniegt deklarāciju un piemērot faktiskos izdevumus, pamatojot tos ar attaisnojuma dokumentiem. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmērs ir 5% no. Taču, ja autora mēneša ienākumi pārsniedz 430 eiro (pašreizējo minimālo algu), tad viņam papildus 5% ir jāsamaksā vēl arī 138 eiro mēnesī.
FM reformas iecere, mudinot autoratlīdzības saņēmējus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, realitātē nozīmē gan lielāku IIN, jo izdevumu norma vairs ir tikai 25%, gan arī lielāku sociālo nodokli, proti, 32,15% apmērā vismaz no minimālās algas, ja ienākumi pārsniedz minimālo algu. Ja nākamgad minimālā alga būs 500 eiro, tad VSAOI būs jāsamaksā aptuveni 170 eiro. Papildus tam no VSAOI objekta, kas pārsniedz minimālo algu, būs jāveic 10% maksājumi pensiju apdrošināšanai un vēl sociālās apdrošināšanas nodoklim (SAM).
Uzņēmumu paspārnē
Savukārt, izvēloties otru FM piedāvāto variantu, proti, autoratlīdzības saņēmējam strādāt algotu darbu, zaudētāji būs gan darba dēvēji, gan darba ņēmēji, jo abiem būs jāmaksā krietni lielāks VSAOI nekā šobrīd. Situāciju daudz neglābs pat solījums nākamgad samazināt darbaspēku nodokļus. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, šobrīd strādājot algotu darbu par 340 eiro mēnesī un saņemot honorāros 770 eiro mēnesī, nodoklī no bruto algas tiek ieturēti aptuveni 300 eiro mēnesī. Ja stātos spēkā FM piedāvātās izmaiņas, tad nodokļos no darbinieka ieturētu 339 eiro, bet darba devējam papildus esošajiem nodokļiem par šo darbinieku būtu jāsamaksā sociālajā nodoklī vēl 283 eiro! Nezinu, cik daudzi darba devēji vēlēsies un būs spējīgi algot radošās profesijas pārstāvi ar šādiem noteikumiem. Iespējams, daļa uzņēmumu atteiktos no štatu vietām un darbiniekus nolīgtu ārpakalpojumā.
Grāmatniecībai draudētu iznīcība
Arī Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to ar uzņēmuma līgumu vai reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicējiem.
“Diemžēl iecerētā reforma neatrisinās cerēto iedzīvotāju sociālo vienlīdzību, par ko tagad runā valdības pārstāvji. Finanšu ministrijas piedāvājums tā pašreizējā variantā nevis uzlabos situāciju, bet gan iznīcinās grāmatniecības nozari, vienlīdz skarot gan profesionālus oriģinālliteratūras rakstītājus, gan profesionālus cittautu literatūras tulkotājus, gan grāmatu izdevējus un tirgotājus. Lai gan Latvijas Rakstnieku savienība ir lielākā rakstnieku organizācija Latvijā, ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā neviens Finanšu ministrijas vai VID pārstāvis nav pat mēģinājis noskaidrot, kāda ir mūsu pārstāvēto autoru patiesā situācija. Ir tikai runas, kas savā nekompetencē tuvojas zinātniskās fantastikas līmenim. Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemami viedokļi par rakstniekiem kā “pelēkās zonas” pārstāvjiem vai nodokļu nemaksātājiem, kādi pēdējā laikā ir izskanējuši masu medijos saistībā ar Covid-19 pabalstiem. Mēs neesam atbildīgi arī par to, ka autoratlīdzības jēdziens ir izstaipīts tā, ka to piemēro nozarēs, kam ar autora darbu nav nekāda sakara. Uzvelt par to vainu radošo profesiju pārstāvjiem ir mazākais nekorekti,” uzsver Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.
Neizdevīgs arī medijiem
Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvā padome, augusta beigās diskutējot par iepriekš minēto Finanšu ministrijas priekšlikumu, secināja, ka plānotais regulējums būtiski skar arī mediju nozari un ka, iesaistot šo nozari, būtu jārisina pastāvošā sociālā apdrošināšanas režīma efektīvāka piemērošana, nevis jāievieš pilnīga autoratlīdzību saņēmēju izslēgšana no tā.
Tāpat Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē tika konstatēts, ka autoratlīdzību saņēmēju speciālā valsts sociālās apdrošināšanas režīma izslēgšana no normatīvajiem aktiem neuzlabos žurnālistu sociālo drošību. Mediju uzņēmumi nav spējīgi absorbēt darbaspēka izmaksas, kas tiktu palielinātas ar piedāvātajām izmaiņām. Turklāt attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību saņēmēju speciālo valsts sociālās apdrošināšanas režīmā nav sniegts jebkāds izvērtējums par izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu, kā arī uz žurnālistiem un satura veidošanā iesaistītajiem autoratlīdzību saņēmējiem un Latvijas mediju vidi kopumā, pēc sēdes skaidroja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
