Latvijas Darba devēju konfederācija konceptuāli atbalsta valdības iecerētās izmaiņas nodokļos

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) konceptuāli atbalsta valdības iecerētās izmaiņas nodokļos, teikts LDDK pozīcijā par valdības piedāvātajiem nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai.

Šodien valdību un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sanāksme paredzēts runāt par 2021.gada budžetu.

LDDK sēdē iesniegusi savu pozīciju, norādot, ka konfederācija atbalsta politisko mērķi Latvijā izveidot reģionāli konkurētspējīgāko nodokļu sistēmu, vienlaicīgi nodrošinot pakāpenisku iekasēto nodokļu apjoma pieaugumu un nodrošinot papildu ekonomisko aktivitāti un investīciju piesaisti.

Darba devēji konceptuāli atbalsta valdības piedāvātās izmaiņas samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1% kā signālu konkurētspējas virzienā, vienlaikus saglabājot sasaisti ar veselības apdrošināšanu un 1% no kopējās obligāto iemaksu likmes novirzīšanu veselības aprūpes finansēšanai. LDDK uzskata, ka ir nepieciešams vēl straujāks nodokļu sloga samazinājums, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas un visā Ziemeļvalstu reģionā.

Konfederācija arī konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI ieviešanu, vienlaikus uzsverot, ka ir būtiski, lai ieviešana ir pakāpeniska, motivējoša un vienkārši administrējama. LDDK ieskatā ieviešanai jānotiek pakāpeniski, piemēram, 90 eiro mēnesī pirmajā gadā, bet 180 eiro mēnesī otrajā gadā. Vienlaikus divu gadu laikā pārejot uz modeli, kurā tiek skatīti mājsaimniecības ienākumi kā kopums nodokļu un sociālo iemaksu aprēķināšanai un nomaksai.

"Ieviešot minimālās VSAOI, būtiski nodrošināt savlaicīgu darba ņēmēju informēšanu, iespēju regulāri monitorēt veikto un plānoto iemaksu kopsummu un nepieciešamības gadījumā to papildināt, nodrošināt iemaksu summēšanu par visiem personas ienākumiem, no kuriem jāveic VSAOI," uzskata LDDK.

Konfederācija aicina noteikt darba ņēmēja atbildību, veicot piemaksu līdz minimālai VSAOI.

LDDK arī aicina pakāpeniski, fiskāli neitrālā veidā atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma, jo tas neveicina nodokļu sistēmas taisnīgumu un vienkāršību, kā arī dod īpašas priekšrocības personām bez apgādājamajiem un palielina nevienlīdzību, kas pastāv starp mājsaimniecībām ar un bez apgādājamajiem. Konfederācija aicina izvērtēt iespēju ieviest fiskāli neitrālu neapliekamo minimumu visiem darba ņēmējiem.

LDDK arī konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcionālajā sadalījumā starp pašvaldību un valsti. LDDK ieskatā vienlaikus ar izmaiņām ienākumu sadales proporcijā jānodrošina pašvaldībām papildu nodokļu stimuli, lai palielinātu motivāciju piesaistīt investīcijas un radīt darbavietas savā teritorijā.

LDDK ieskatā, visi alternatīvie nodokļu režīmi, tai skaitā autoratlīdzību režīms, jāskata kopskatā un jāreformē vienlaicīgi, lai nenotiktu personu migrācija starp nodokļu režīmiem, novēršot iespēju tos izmantot negodprātīgai nodokļu optimizācijai un citu personu nodarbināšanai. Vienlaikus režīmam jābūt vienkārši administrējamam un jāiesaista personas godprātīgā nodokļu nomaksā.

Jau ziņots, Ministru kabinets 2.septembrī atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Ministri 2.septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Ziņojumā uzsvērts, ka būtisks nodokļu politikas mērķis ir taisnīgums un vienkāršība, turklāt ar nodokļu izmaiņām plānots risināt Covid-19 krīzē izgaismoto problēmu saistībā ar iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī.

Tāpat no 2021.gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai.

Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi, atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas.

Valdība atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.

Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.

FM aprēķinājusi, ka 2021.gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā - papildus 76,1 miljonu eiro.