Latvijā uzlabojusies nodokļu iekasēšana; augustā nodokļu ieņēmumi auguši par 8%

© Vladislavs Proškins/F64

Šogad augustā Latvijā turpināja uzlaboties nodokļu iekasēšana, pamatbudžetā iekasējot par 8% vairāk nodokļu nekā 2019.gada augustā, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) veiktā monitoringa pārskatā.

Padomē piebilda, ka uzlabojusies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) iekasēšana, kas augustā sasniegusi iepriekšējā gada līmeni.

"Tas apliecina, ka agrākā prognoze, ka maijā varētu būt sasniegts zemākais nodokļu iekasēšanas punkts, ir izrādījusies precīza. Iedzīvotāji, kļuvuši optimistiskāki par savu finanšu stāvokli, veic krīzes sākumā atliktos pirkumus, tādējādi uzlabojot gan patēriņa nodokļu, gan arī citu nodokļu iekasēšanu," atzina FDP.

Padomē arī norādīja, ka, neskatoties uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanos pēdējos mēnešos, nodokļu iekasēšanas plāns 2020.gadā tomēr netiks izpildīts. Piemēram, gada astoņu mēnešu laikā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanas plāns ir izpildīts tikai par 86,1%, akcīzes nodokļu - par 87,3% un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) - par 76,3%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plāns, FDP vērtējumā, nedaudz negaidīti - ir pārsniegts par 2,3%, kamēr VSAOI plāns ir izpildīts tikai par 93,2%. "Kopumā nodokļu iekasēšana ir jāvērtē kā laba - to var uzskatīt par vēl vienu ekonomikas atveseļošanās pazīmi," piebilda padomē.

FDP informēja, ka Finanšu ministrija (FM) augustā pārvērtēja Covid-19 plānoto nodokļa apmaksas termiņu pagarināšanas ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un secināja, ka atlikto nodokļu maksājumu ietekme ir stipri mazāka - 139,9 miljoni eiro, lai gan sākotnēji tika prognozēts 331 miljons eiro. FM prognozē, ka nākamajos gados krīzes laikā atliktie nodokļi uzlabos budžeta bilanci par 38,4 miljoniem eiro.

Vienlaikus fiskālās disciplīnas uzraugi norādīja, ka pretēji nodokļu iekasēšanai, kurā ir novērojama izteikta uzlabošanās, neskaidra ir valsts budžeta izdevumu dinamika.

"Lai arī ir novērojams izdevumu pieaugums valsts atbalsta pasākumu dēļ, tomēr kopējais izdevumu pieaugumu līmenis mēnešu dalījumā nav vienmērīgs. To ietekmē tas, ka atbalsta pasākumu finansēšana nenotiek izlīdzināti. Augustā tika saņemtas arī nelielas atmaksas valsts budžetā no Eiropas Savienības (ES) - tikai 31,9 miljoni eiro," atzina FDP.

Padomē secina, ka kopumā gan pamatbudžeta, gan speciālā budžeta bilances var uzskatīt par adekvātām ārkārtējai situācijai. Pēc Valsts kases operatīvajiem datiem, valsts pamatbudžeta bilance augusta beigās bija -216,3 miljoni eiro, lai gan attiecīgajā periodā pērn bija 227,9 miljonu eiro pārpalikums. Savukārt speciālā budžeta bilance šā gada augusta beigās bija pozitīva 27,9 miljoni eiro, kamēr 2019.gada augusta beigās tā bija 234,5 miljoni eiro.

LETA jau vēstīja, ka, pēc FM datiem, kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šogad septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā netika iekasēti 506,2 miljoni eiro.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2020.gada septiņos mēnešos bija 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

Svarīgākais