Uzņēmēji atbalsta valdības lēmumu nodrošināt Baltijā zemāko darbaspēka nodokļu slogu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 2021.gada budžeta projektu kopumā vērtē pozitīvi, īpaši uzsverot apmierinātību ar valdības lēmumu tuvāko divu gadu laikā nodrošināt Baltijā zemāko darbaspēka nodokļu slogu, aģentūru LETA informēja LTRK Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Raiba.

Viņa norādīja, ka pozitīvi LTRK vērtē pirmos spertos soļus darbaspēka nodokļu mazināšanā un lēmumu turpināt to mazināšanu arī nākamajos gados, tādejādi dodot signālu, ka Latvija virzās konkurētspējas virzienā.

LTRK ieskatā pozitīvs signāls Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumam, investīciju un nodarbinātības līmeņa palielināšanai ir piedāvājums sākot ar 2021.gada 1.janvāri samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1%. Tāpat atzinīgi tiek novērtēts lēmums līdz 2021.gada 1.jūlijam izstrādāt plānu turpmākajai darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai un konkurētspējas veicināšanai reģionā. Svarīgi šajā plānā iekļaut ne tikai nodokļu likmju samazinājumu, bet papildus saistīto izmaksu samazināšanas plānu jeb darba nespējas lapas, virsstundas, saistītās darbaspēka izmaksas - izdevumu par mobilitāti, izglītību un ēdināšanu attiecināšana, jauno vecāku atgriešanās darbā veicināšana un tā tālāk.

Tomēr LTRK vērsa uzmanību, ka vienlaicīgs darbs pie izmaiņām nodokļu politikā ar darbu pie valsts budžeta izstrādes mazina stabilitāti un prognozējamību uzņēmējdarbības vidē. Īsajā diskusiju periodā nav pieticis laika detalizēti pārrunāt visus ar plānotajām nodokļu izmaiņām saistītos aspektus.

Raiba norādīja, ka, lai arī virziens par nodarbināto sociālās aizsardzības celšanu ir atbalstāms, vēl aizvien nav skaidrības kā minimālās VSAOI tiks ieviestas praksē. Viņa uzsvēra, ka jāņem vērā, ka tās skar ļoti plašu sabiedrības loku - vairāk kā 270 000 strādājošo, tādēļ būtiski, ka to ieviešana ir pakāpeniska, motivējoša un vienkārši administrējama, balstīta uz datiem katra indivīda līmeni, kā arī mērķtiecīgi nodefinējot izņēmumus.

LTRK pārstāve atzīmēja, ka, ieviešot minimālās VSAOI, būtiski nodrošināt savlaicīgu informēšanu, iespēju jau tagad katrai personai par sevi regulāri monitorēt veikto un plānoto iemaksu kopsummu, nodrošināt summēšanu par visām personas darba vietām, to pārrēķinu par atšķirīgiem ienākumu apmēriem atšķirīgos periodos. Tāpat izcelts, ka katra persona pati ir atbildīga par pilnu minimālā VSAOI nomaksu. To nevar panākt ieviešot iemaksas uzreiz un pilnā apmērā - lai sasniegtu plānoto, tas jādara ļoti pakāpeniski, iesaistot un informējot sabiedrību.

"Sarunās ar valdību mums ir izdevies pārliecināt, ka Latvijas nodokļu sistēma jāvirza konkurētspējas virzienā. Pirmais solis ir paveikts - darbaspēka nodokļa samazinājums par 1%, tagad jāturpina iesāktais pie turpmākas darbaspēka nodokļa mazināšanas. Ja valdība nodokļu politikas uzlabojumus veiks ar mērķi izveidot labvēlīgāko nodokļu sistēmu reģionā, tas būs pozitīvs signāls gan vietējiem uzņēmējiem, gan ārvalstu investoriem," teica LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa sacīja, ka ir sperts mazs pirmais solis darbaspēka nodokļu mazināšanas virzienā, bet vienlaikus būtisks ir šodien pieņemtais lēmums līdz nākamā gada jūlijam izstrādāt jau precīzu turpmāko plānu darbaspēka nodokļu mazināšanai. Tas nozīmē, ka pie tā nekavējoties jāuzsāk darbs, uzņēmējiem dodot signālu - valdība ir apņēmusies virzīties konkurētspējas virzienā un tam sekos darbaspēka nodokļu mazināšana. "Lai sasniegtu nospraustos mērķus - mums straujāk ir jāvirzās vienkāršas, saprotamas un konkurētspējīgas nodokļu sistēmas virzienā. Attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām - praksē tās varēs ieviest vien tad, kad lēmumi būs balstīti uz datiem indivīda līmenī, būs nodrošināts pakāpeniskums un atrisināta virkne būtisku ar ieviešanu saistītu tehnisku jautājumu," akcentēja Rītiņa.

Vienlaikus nodokļu blokā par alternatīvo režīmu - mikrouzņēmuma nodokļa un autoratlīdzību reformēšanu - LTRK nav skaidrs, kādi ir plānotie ieguvumi no iepriekš pieteiktajām izmaiņām un kā plānots novērst riskus saistībā ar iespējamu ēnu ekonomikas palielināšanos. Pozitīvi vērtējam, ka panākta vienošanās aktīvi uzsākt darbu pie saimnieciskās darbības konta tiesiskā regulējuma izstrādes, lai veicinātu nodokļu nomaksas vienkāršību un caurspīdīgumu. Vienlaikus, darbam pie šī regulējuma izstrādes un ieviešanas būtu jānotiek straujāk kā finanšu ministrijas sākotnējā priekšlikumā, uzsvēra Raiba.

Viņa turpināja, sakot, ka transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) izmaiņām un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa izmaiņām (UTVN) esošais piedāvājums neveicinās autoparka nomaiņu Latvijā, tāpēc LTRK ieskatā nevajag piemērot TEN transportlīdzekļiem, kuru CO2 izmešu daudzums nepārsniedz 131 g/km, tādējādi veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izplatību, kā arī nepalielinot kopējo nodokļu slogu jaunu videi draudzīgu automašīnu izmantošanā uzņēmumiem, kas šobrīd maksā UVTN un TEN.

Raiba norādīja, ka akcīzes nodokļa politikā daudz vairāk uzmanības būtu jāpievērš starptautiskās konkurētspējas jautājumam. Šāda analīze ne tikai palīdzētu izstrādāt sabalansētu akcīzes politiku, bet arī palīdzētu izvairīties no riskiem, kas saistīti ar iecerētās pozitīvās ietekmes neizpildīšanos. LTRK ieskatā trūkst pamatojuma ļoti straujajam akcīzes nodokļa pieaugumam visiem bezdūmu produktiem - karsējamā tabaka, e-cigarešu šķidrumi, nikotīna spilventiņi.

Kopumā LTRK prāt, valdības iesāktā virzība konkurētspējas palielināšanai ir vērtējama pozitīvi, galvenais ir neapstāties un nekavējoši uzsākt darbu pie plāna izstrādes turpmākam darba spēka izmaksu samazinājumam. Vienlaikus par plānotajām izmaiņām nodokļos diskusijas vēl ir turpināmas - par DRN, transporta nodokļiem, akcīzes nodokļiem, minimālo VSAOI - saistīto likumprojektu izstrādes gaitā un diskusijās Ministru kabinetā.

LTRK ir politiski neitrāla uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies tuvu 6000 biedru - 3000 individuālie uzņēmumi un 3000 biedru no uzņēmēju biedrībām. LTRK individuālo biedru - uzņēmumu - apgrozījums 2019.gadā pārsniedza 17,2 miljardus eiro.

LTRK pārstāv savu biedru - uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, cīnoties par labāku biznesa vidi, kā sniedz praktisku atbalstu saviem biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.