Ekonomists: Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Latvijas Bankas ekonomista ieskatā, lai vispārējo nodokļu režīmu padarītu pievilcīgu alternatīvo nodokļu režīmā strādājošajiem, vispārējā nodokļu režīma slogs ir jāsamazina. Viņš uzskata, ka nepieciešams spert lielākus soļus vispārējā nodokļu režīma sloga mazināšanā.

Vilerts arī pauda, ka šis ir nepateicīgs laiks, lai ieviestu izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos, jo to vajadzējis darīt pirms gada, kad Latvija atradās ekonomiskā cikla virsotnē. "Zaudējumi no šāda soļa īstenošanas būs lielāki, nekā, ja šie soļi tiktu sperti pirms gada. Bet tas neizslēdz to, ka ir nepieciešams šo soli spert," uzsvēra Vilerts.

Viņš atzina, ka, ceļot nodokļus alternatīvajos režīmos, pieaugs ēnu ekonomika un šajā segmentā samazināsies ekonomiskās aktivitātes līmenis. Tajā pašā laikā Vilerts pozitīvi vērtēja faktu, ka izmaiņas nestāsies spēkā jau no 2021.gada 1.janvāra, bet gan pakāpeniski, lai saimnieciskās darbības veicēji šīm izmaiņām pielāgotos.

Jau ziņots, Ministru kabinets 2.septembrī atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Ministri 2.septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai. Minētajā ziņojumā apkopoti nodokļu izmaiņu priekšlikumi, kas dažādos formātos apspriesti koalīcijas partiju vidū, sarunās ar valdības sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.

Paredzēts, ka izmaiņas nodokļos tiks ieviestas trijos posmos. Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021.gada, paredzēts samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmi par vienu procentpunktu un līdz 1800 eiro palielināt ienākumu slieksni, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu.

Ja no 2021.gada 1.janvāra minimālā alga valstī būs 500 eiro, minimālā VSAOI apmērs būs apmēram 170 eiro mēnesī.

Tāpat no 2021.gada paredzēts ieviest minimālo VSAOI objektu vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Paredzēts arī, ka nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veiks sociālās iemaksas 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai.

Lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, paredzēts samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināta solidaritātes nodokļa likmi, atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas.

Valdība atbalstīja priekšlikumu no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% līdz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2022.gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā jeb 1667 eiro mēnesī tiek palielinātas VSAOI, respektīvi, ienākumiem virs 20 004 eiro gadā paredzēts veikt VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat 2022.gadā varētu stāties spēkā atbalsta pasākumi nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.

Savukārt trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas varētu stāties spēkā no 2023.gada, plānots noteikt, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

Visos posmos notiks pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas produktiem, kā arī, sekojot vides mērķiem, tiks indeksēti transportlīdzekļu nodokļi.

FM aprēķinājusi, ka 2021.gadā šo izmaiņu ietekme uz budžetu būs negatīva 26,6 miljonu eiro apmērā, savukārt 2022.gadā nodokļu izmaiņu rezultātā budžets papildus iegūs 56 miljonus eiro, bet 2023.gadā - papildus 76,1 miljonu eiro.