Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) piektdien brīdināja, ka tikai 17% no tās 169 mērķiem uzlabot dzīvi vairāk nekā 7 miljardiem cilvēku visā pasaulē tiks sasniegti līdz 2030. gada termiņam.
Starptautiskā bērnu tiesību aizstāvības organizācija UNICEF brīdina, ka vairāk nekā katrs ceturtais bērns, kas jaunāks par pieciem gadiem, dzīvo "smagā pārtikas nabadzībā”, kas vairāk nekā 180 miljoniem bērnu var negatīvi ietekmēt viņu izaugsmi un attīstību.
Tas ir mīts, ka Latvija ir nabadzīga valsts, šādu vērtējumu otrdien pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, domnīcas "LV Peak" direktore Inna Šteinbuka, iepazīstinot ar pētījumu "Latvija Eiropas Savienībā - 20 gadi".
Kaut arī Latvijā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa – sešdesmit procenti – iedzīvotāju uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamata vajadzībām, piemēram, laikus samaksāt komunālos maksājumus vai segt neparedzamus izdevumus.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita procentuāli gada laikā nav mainījies, uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits realitātē ir palielinājies. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju, bet senioru vidū šo cilvēku īpatsvars ir vēl augstāks.
Latvijā nabadzības riskam 2022.gadā bija pakļauti 419 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir tik pat, cik 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt sev un savai ģimenei vismaz vienu no cilvēka pamata nepieciešamībām, piemēram, uzturēt savu mājokli siltu, reizi nedēļā ēst gaļu vai zivis, segt pēkšņus izdevumus par veselību.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 7,8% iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?
Latvijā nabadzības riskam 2021.gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.
Pārtikas un enerģijas cenu kāpuma dēļ kopš marta nabadzībā nonācis 71 miljons cilvēku pasaules nabadzīgākajās valstīs, teikts ceturtdien publiskotajā ANO attīstības programmas (UNDP) ziņojumā.
Pārtikas produktu cenu pieaugums, kas saasinājies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, nabadzībā var novest vismaz desmit miljonus cilvēku pasaulē, otrdien brīdināja ASV finanšu ministre Dženeta Jelena.
Pandēmijas dēļ pērn 77 miljoni cilvēku nonāca galējā nabadzībā un daudzas attīstības valstis nevar atkopties milzīgo valsts parāda maksājumu dēļ, turklāt šajos datos nav iekļauta Krievijas sāktā kara Ukrainā ietekme, liecina jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņojums.
Ukrainas kara sekas, aizvien pieaugošā nevienlīdzība un koronavīrusa pandēmija šogad var pasaulē iedzīt galējā nabadzībā vairāk nekā 250 miljonus cilvēku, prognozē starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".
Vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību pēdējā gada laikā ir samazinājušies ienākumi. Iedzīvotāji kā iemeslus ienākumu kritumam min samazinātu atalgojumu, saīsinātu darba laiku, darba zaudēšanu vai uzņēmuma bankrotēšanu.