Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Valsts augstākās amatpersonas nākamā gada valsts budžetu nosaukušas par drošības, konkurētspējas un pārmaiņu budžetu, kas ļaušot dzīvot labākā un drošākā valstī.
Pēdējo trīs gadu laikā svārstīgas sociāli ekonomiskās situācijas rezultātā ievērojami palielinājies atbalstāmo personu - zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušo Latvijas iedzīvotāju - skaits, turklāt to vidū no 2022. gada bieži ir arī Ukrainas iedzīvotāji, valdībai sniegtajā informatīvajā ziņojumā par materiālās nenodrošinātības mazināšanu atzīmē Labklājības ministrija (LM).
Finansiālu panākumu trūkums dzīvē var būt atkarīgs no nepareizām lietām mājās. Ja jūs ticat šai teorijai, tad šie padomi ir paredzēti jums. Ir ļoti svarīgi piepildīt savu māju tikai ar lietām, kas nes pozitīvu enerģiju.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) piektdien brīdināja, ka tikai 17% no tās 169 mērķiem uzlabot dzīvi vairāk nekā 7 miljardiem cilvēku visā pasaulē tiks sasniegti līdz 2030. gada termiņam.
Starptautiskā bērnu tiesību aizstāvības organizācija UNICEF brīdina, ka vairāk nekā katrs ceturtais bērns, kas jaunāks par pieciem gadiem, dzīvo "smagā pārtikas nabadzībā”, kas vairāk nekā 180 miljoniem bērnu var negatīvi ietekmēt viņu izaugsmi un attīstību.
Tas ir mīts, ka Latvija ir nabadzīga valsts, šādu vērtējumu otrdien pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, domnīcas "LV Peak" direktore Inna Šteinbuka, iepazīstinot ar pētījumu "Latvija Eiropas Savienībā - 20 gadi".
Kaut arī Latvijā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa – sešdesmit procenti – iedzīvotāju uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamata vajadzībām, piemēram, laikus samaksāt komunālos maksājumus vai segt neparedzamus izdevumus.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Lai arī nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars no kopējā iedzīvotāju skaita procentuāli gada laikā nav mainījies, uz trūkuma robežas esošo iedzīvotāju skaits realitātē ir palielinājies. Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju, bet senioru vidū šo cilvēku īpatsvars ir vēl augstāks.
Latvijā nabadzības riskam 2022.gadā bija pakļauti 419 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir tik pat, cik 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt sev un savai ģimenei vismaz vienu no cilvēka pamata nepieciešamībām, piemēram, uzturēt savu mājokli siltu, reizi nedēļā ēst gaļu vai zivis, segt pēkšņus izdevumus par veselību.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pagājušajā gadā Latvijā bija pakļauti 7,8% iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3%, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
No Labklājības ministrijas skaidrojuma par šī gada budžeta prioritātēm izriet, ka vissvarīgākajai prioritātei - trūcīgo iedzīvotāju atbalstam plānoti vien desmit miljoni eiro. Vai ar šo finansējumu patiešām būs iespējams palielināt minimālo ienākumu tā, lai tas atbilstu politiķu solījumiem, tiesībsarga un Satversmes tiesas aizrādījumiem?
Latvijā nabadzības riskam 2021.gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Viena gada laikā valsts budžeta izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā palielinājušies par piektdaļu, un tas ierindo Latviju pirmajā vietā Baltijā pēc pabalstu un pensiju izdevumiem procentos no iekšzemes kopprodukta.