Brīdina par iepirkšanos "Temu" un "Shein"

Kā izvairīties no krāpnieku tvēriena un viņu jaunākajām metodēm, Lietuvas tv3.lt portāla raidījumā "Dienos přivys" apsprieda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kompetences centra eksperte Živile Kieliene un Valsts patērētāju tiesību aizsardzības dienesta direktore Goda Aleksaite.

Lietuvieši ļoti mīl atlaides, viņiem ļoti patīk iepirkties. Patiesībā mēs zinām, ka daudzi lietuvieši, kuri ir sliktākā finansiālā situācijā, mēģina ietaupīt naudu šādā veidā. Kā jūs izskaidrotu dzīšanos pēc atlaidēm?

Ž. Kieliene: Patiesībā es ne tik daudz koncentrētu uzmanību uz cilvēkiem ar sliktu finansiālo situāciju, cik uz to, ka kopumā sabiedrībā valda vēlme iegādāties greznāku, labāka zīmola preci par lētāku cenu. Nav svarīgi, cik daudz man jau ir šādas preces, bet varbūt, ja atradīšu kādu vēl lētāku, nopirkšu vēl vienu. Bet jautājums ir, vai tas tiešām atlaides ir īstas un vai šie veikali ir īsti?

Protams, ir gan īsti veikali, gan arī tādi, kas speciāli izveidoti īslaicīgi, piemēram, Melnajai piektdienai, un tie mūs vajās līdz Ziemassvētkiem, jo mēs vēlamies sagādāt visiem saviem radiem un draugiem labākas dāvanas, lai viņi būtu laimīgi. Krāpnieki uz to mērķē un izmanto.

Daudzi cilvēki iepērkas tiešsaistē, un dažreiz viņi aplūko vietni, interneta veikalu, un tas izskatās perfekti, nav pie kā piesieties. Kā atšķirt, kur atrodas viltots veikals?

Ž. Kieliene: Ja cena ir pārāk zema, nav preču atgriešanas nosacījumu, vai arī tie ir, bet tie nav norādīti, tad tas rada bažas. Arī rēķins var radīt aizdomas. Piemēram, ja tas ir nevis Lietuvas, bet gan kāds ārzemju rēķins, to var pārbaudīt vietnē “Rekvizituose.lt”.

Ir arī ļoti svarīgi pārlūkprogrammā pārbaudīt, ko cilvēki saka, kādas atsauksmes un cik ilgi veikals darbojas, kad tas tika izveidots. Ja tas tika izveidots pirms nedēļas, darbojas nesen un cenas ir ļoti labas, jums joprojām vajadzētu apstāties un vienkārši nepirkt. Un, ja jau vēlaties pirkt un nav iespējas norēķināties piegādes laikā, atkal jābūt uzmanīgiem.

Vēl viens āķis ir tas, ka veikali it kā slēdzas un izpārdod visu savu sortimentu. Vai esat kādreiz redzējuši tādas lietas?

Ž. Kieliene: Jā, protams. Tas ir tas pats kārdinājums, klienta kārdinājums iegādāties preces lētāk. Var izdomāt dažādus nosaukumus - “Melnā piektdiena” vai vienkārši teikt “Pēdējā izpārdošana”.

Pēc preces iegādes dažreiz redzam, ka ar to kaut kas nav kārtībā. Jūsu pakalpojums, iespējams, neattiecas uz krāpšanas gadījumu, bet gan uz patērētāju tiesību pārkāpuma gadījumu, ja personai ir aizdomas par to. Kādos gadījumos vajadzētu sazināties ar jūsu dienestu?

G. Aleksaite: Vispirms jums jāsazinās ar pārdevēju. Parasti ir 14 dienu termiņš, bet dažreiz tas ir ilgāks; īpaši lielie zīmoli dod pat 30 dienas, tad mēs sazināmies ar pārdevēju un sakām: "Redziet, varbūt krāsa, modelis man neder, es vienkārši pārdomāju, varbūt cena man ir par augstu", un pieprasām vai nu apmaiņu, vai naudas atmaksu.

Ja vairs nevarat panākt vienošanos un pārdevējs saka: "Nē, es to nekādā gadījumā nepieņemšu, jo kaut kas ir bojāts" vai arī neesat pārliecināts, ka tā nav piemērota, tad jums jāsazinās ar mūsu Patērētāju apkalpošanas dienestu. Šeit, protams, pašam patērētājam ir pienākums nenokavēt termiņu, nelietot preci, lai prece netiktu bojāta, tad viss ir kārtībā, šie termiņi ir spēkā, bet, protams, atcerēsimies, mēs runājam par kvalitatīvu preci.

Ja divu gadu laikā parādās būtisks defekts, mēs faktiski varam lūgt pārdevējam vai nu to salabot, vai nomainīt pret citu šo divu gadu laikā. Ja pārdevējs tam nepiekrīt, nesadarbojas, jāsazinās ar mūsu servisu, kur, protams, mums ir nepieciešami pirkuma dokumenti, lai to pierādītu.

Parasti tas ir tā sauktais kasiera čeks, kvīts. Ir gadījumi, kad cilvēki to šajā laikā pazaudē, nefotografē, neapskatās. Ir iespējams uzrādīt bankas pārskaitījumu, taču noteikti jābūt norādītam pārdevējam, datumam un konkrētai summai par šo preci.

Šajā brīdī ir nepieciešami apliecinoši dokumenti un fakts, ka pārdevējs atteicās atgriezt preci, kompensēt to vai salabot preci. Tie ir e-pasti, sarakste. Lūdzam jūs to visu pievienot pieteikumam informācijas sistēmā, un tad mēs sāksim izmeklēšanu.

Labāk, ja to pieprasa elektroniski vai rakstiskā veidā, vai ne?

G. Aleksaitė: Protams, tam ir pamatojums. Ja prece iegādāta klātienē veikalā, sazinieties ar mums pa e-pastu. Ar elektroniskiem pirkumiem tas ir ļoti vienkārši, jo tur praktiski vienmēr jāraksta e-pasts.

Cik svarīga ir pārdevēja atrašanās vieta? Varbūt rezultātu ir grūtāk sasniegt, ja iesaistīti uzņēmumi no pilnīgi dažādām valstīm un reģioniem?

G. Aleksaite: Pirmais vēstījums: ja uzņēmums ir no trešajām valstīm, tādi kā “Temu” un “Shein”, tad praktiski Lietuvas valsts un mūsu pakalpojums nevar pilnībā aizsargāt patērētājus, diemžēl mēs to nevaram. Ja uzņēmums atrodas Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī Islandē, Norvēģijā, tad mēs varam aizsargāt.

Pārdevēji piešķir papildu punktus, viņi pat sūta dāvanas un visu pārējo. Tas ir ļoti jautri, bet aiz tā slēpjas nekvalitatīvas preces - šīs preces ir pat nedrošas. Ja tās ir izgatavotas no plastmasas, tad noteiktas ķīmiskas vielas nav piemērotas lietošanai, kas var vienkārši saindēt organismu, kaitēt mūsu reproduktīvajām spējām.

Kancerogēnas vielas, līmes, ko izmanto krāsošanai, arī satur ķīmiskas vielas - esiet ļoti uzmanīgi! Kosmētikas līdzekļi, krēmi, dezodoranti - lūdzu, nepērciet tos! Arī bižutērija, kas rada milzīgas bažas, jo tajās kadmijs, svins, niķelis pārsniedz normālu daudzumu.